Augusts Ķešāns
Augusts Ķešāns (1881-1954) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Viens no latviešu valodas ķīmijas terminoloģijas radītājiem.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1881. gada 27. oktobrī Mores pagasta Peļņu mājās lauku amatnieka Dāvida Ķešāna ģimenē.[1] Mācījās Mālpils pagastskolā un Rīgas Pētera I reālskolā (1896-1902). Piepelnījās ar privātstundām, kādu laiku strādāja kancelejā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā (1903-1913), kur vēlāk strādāja par asistentu, Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Ukrainu. 1919. gadā Augusts Ķešāns atgriezās Rīgā un turpināja strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1926. gadā ievēlēts par privātdocentu, pēc doktora disertācijas "Pētījumi par mangāna un kobalta borātiem" aizstāvēšanas par docentu, lasīja lekcijas neorganiskajā ķīmijā. 1933. gadā Augusts Ķešāns kļuva par profesoru un Ķīmijas fakultātes dekānu, strādāja par žurnāla "Ķīmijas apskats" redaktoru.[2] Kad 1944. gada rudenī universitātes rektora pienākumu izpildītājs inženierzinātnieks Vilhelms Burkēvics pameta Latviju, Universitātes vadību viņš uzticēja ķīmijas profesoram A. Ķešānam.[3]
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā sāka nodarboties ar bora savienojumu pētīšanu, 1946. gadā sāka vadīt Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta Neorganiskās ķīmijas laboratoriju. Miris 1954. gada 10. aprīlī, apglabāts Pirmajos Meža kapos.
Darbi
labot šo sadaļu- "Kvalitatīvas chēmiskās analīzes gaita". Praktikums (1921). No 1936. gada nosaukums "Ievads kvalitatīvā ķīmiskā analīzē"
- Kvantitātīvā litija noteikšana fostfātu analizēs
- Kvalitatīvās ķīmiskās analīzes gaita: tabulas un reakcijas ar īsu teorētisku ievadu
- Skābeņskābes atdalīšana kvalitatīvās analīzes gaitā ar bismuta oksinitrāta palīdzību
- Pētījumi par mangāna un kobalta borātiem: disertācijas darbs ķīmijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai
- Prof. Dr. chem. h. c. V. M. Fišera zinātniskā darbība (A. Ķešāna un G. Vanaga referāts Latvijas ķīmijas biedrībā)
- Kvantitatīvā litija noteikšana fosfātu analīzēs (1943)
- Fosforskābes atdalīšana kvantitātīvā analizē bismūta fosfāta veidā
- А. Д. Кешан, Проблемы химии боратов, Сб. Химия боратов 1953. - стр. 13.
- А. Кешан, Совещание по вопросам химии боратов, Изв. АН СССР ОХН, 1953, № 3, 575.
- А. Кешан, С. Вимба, Гексаборат кобальта, Изв. АН ЛССР, 1953, 3(68), 123.
- А. Кешан, Е. Шварц, Гексаборат калиямагния, Изв. АН ЛССР, 1953, 8 (73), 107.
- A. Кешан, Е. Шварц, Гексаборат аммониямагния, Изв. АН ЛССР, 1954, 8 (85), 137.
- А. Кешан, С. Вимба, Додекабораты калиякобальта и аммониякобальта, Изв. АН ЛССР, 1954, 3 (80), 115.
- Кешан А.Д. Синтез боратов в водном растворе и их исследование (Kešāns A. The Synthesis of Borates in Aqueous Solutions and their Study). Rīga: 1955, 178 lpp. (krieviski)
- А. Кешан, С. Вимба, Е. Шварц, Состояние боратов в водных растворах. I Бораты щелочных металлов и аммония, Изв. АН ЛССР, 1955, 7 (96), 127.; II Бораты щелочноземельных металлов, Изв. АН ЛССР 1955, 8 (97), 125.; III Бораты тяжелых металлов. Изв АН ЛССР, 1955, 12 (101), 121
Literatūra
labot šo sadaļu- Haralds Gode. "Profesors Augusts Ķešāns un viņa ieguldījums borātu ķīmijā"
- "Augusts Ķešāns dzīvē un darbā". Haralds Gode, Bruno Purin̦š, LZA Neorganiskās ķīmijas institūts, Latvijas Valsts universitāte, Rīgas Politehniskais institūts. Rīga: Zinātne, 1981 - 339 lappuses
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jaunais Inženieris. - 1981. - 15. janvāris
- ↑ Izcilu ķīmiķi atceroties[novecojusi saite]
- ↑ Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) Arhivēts 2014. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Jānis Stradiņš
| Priekštecis: Vilhelms Burkēvics |
Rīgas Universitātes rektora p.i. 1944. gads |
Pēctecis: Matvejs Kadeks (kā Latvijas Valsts Universitātes rektors) |