Jānis Alfrēds Kaktiņš
Jānis Alfrēds Kaktiņš (1892-1955) bija latviešu mediķis patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes ārkārtas profesors (1944). LU Patoloģiskās anatomijas institūta vadītājs (1939). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1892. gada 15. februārī Mazsalacas miestā tirgotāja Pētera Kaktiņa un viņa dzīvesbiedres Ievas ģimenē. Mācījās Mazsalacas skolās un Pērnavas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1911. gadā iestājās Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā dienēja par ārrindas ārstu Krievijas impērijas armijas 9. Donas kazaku artilērijas divizionā un 2. Kubaņas kazaku artilērijas pulkā. Krievijas pilsoņu kara laikā bija pulka ārsts ģenerāļa Deņikina komandētajā armijā (1918-1920), pēc tās sakāves īslaicīgi strādāja slimnīcā Salonikos, Grieķijā un bija Lielbritānijas armijas ārsts kapteinis Ēģiptē. 1921. gadā atgriezās Latvijā, kur līdz 1923. gadam pabeidza studijas Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē, iestājās akadēmiskajā vienībā „Atauga”.
Bija Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes jaunākais asistents pie patoloģijas profesora Romāna Adelheima (1924). No 1926. līdz 1927. gadam kā Rokfellera fonda stipendiāts papildinājās Parīzes Pastēra institūtā pie profesora Aleksandra Bezredkas (1870–1940). 1928. gadā viņu ievēlēja par asistentu, pēc medicīnas doktora disertācijas „Eksperimentālie pētījumi par dažām Rīgas virus fixe īpašībām” aizstāvēšanas par vecāko asistentu (1934), privātdocentu (1938). Līdztekus bija Rīgas centrālās kopējās slimokases ārsts (1934-1940). 1939. gadā viņu ievēlēja par LU Patoloģiskās anatomijas institūta vadītāju un docentu (1940), vēlāk par ārkārtas profesoru (1943).
Otrā pasaules kara beigās profesors Kaktiņš devās trimdā uz Vāciju, kur bija Ambergas Bakterioloģijas un seroloģijas laboratorijas vadītājs Bavārijā. 1950. gadā pārcēlās uz ASV, kur kā patologs vadīja Barres pilsētas slimnīcas bakterioloģisko laboratoriju Vērmontas pavalstī.[1] Miris 1955. gada 24. martā Barrē, Vērmontas štatā, ASV.
Darbi labot šo sadaļu
- Kaktiņš A. Ādas vakcinoterapija un imunitāte dažās infekcijas slimībās. Latvijas Ārstu Žurnāls, 1924, Nr. 4/5, 113.–116. lpp.
- Adelheim R., Kaktin A. Experimentelle Beiträge zur Milzbrandinfektion. Klinische Wochenschrift, 1924, Nr. 38, S. 1721, 1722.
- Weidemann M., Kaktin A. Űber die Verteilung der Blutgruppen bei Leprosen in Lettland. Zentralblatt Haut- und Geschlechtskrankheiten, 1929, Nr. 32, S. 195.
- Kaktin A. Űber einige biologische Eigenschaften des in Riga verwandeten Virus fixe. 1. Mitteilung. Zeitschrift für Immunitätsforschung, 1931, Bd. 72, H. 6/6.
- Lūss A., Kaktiņš A. Plaušu blastomykosis gadījums. Latvijas Ārstu Žurnāls, 1932, Nr. 12, 765.–770. lpp.
- Kaktin A. Die modifizierte Tsu-Reaktion in Vergleich mit den Reaktionen nach Wassermann und Meinicke. Wiener Medizinischen Wochenschrift, 1931, Nr. 47, S. 1—2.
- Kaktin A. Űber die Vakzinetherapie bei Akne vulgaris. Wiener klinische Wochenschrift, 1932, Nr. 6, S. 173.
- Rentz E., Kaktin A. Űber die Wirkung von Säure bzw. Alkali auf den anaphylaktischen Schock. Zeitschrift für Immunitätsforschung, 1934, Bd. 83, H. 1/2, S. 59–70
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ V. Gordjušina, T. Kiričenko, L. Dreiberga, A. Vīksna. Patologs ārkārtas profesors Jānis Alfrēds Kaktiņš: dzīves un darba gaita Latvijas Universitātes raksti. Zinātņu vēsture un muzejniecība. 780. sējums 94-99 lpp. (2012)