Roberts Liepiņš
- Šis raksts ir par diplomātu. Par citām jēdziena Liepiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Roberts Liepiņš (1890. gada 2. septembris — 1978. gada 16. septembris) bija Latvijas diplomāts un politiķis. Bijis Latvijas finanšu ministrs (1928) un Rīgas pilsētas galva (1936—1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| Roberts Liepiņš | |
|---|---|
 | |
| Latvijas finanšu ministrs | |
|
Amatā 1928. gada 8. marts — 30. novembris | |
| Prezidents | Gustavs Zemgals |
| Premjerministrs | Pēteris Juraševskis |
| Priekštecis | Pēteris Juraševskis |
| Pēctecis | Ansis Petrevics |
| Rīgas lielvecākais | |
|
Amatā 1936. gada 7. jūlijs — 1940. gada 5. jūlijs | |
| Priekštecis | Roberts Garselis |
| Pēctecis | Jānis Pupurs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1890. gada 2. septembrī Pētertāles pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija |
| Miršanas dati |
1978. gada 16. septembrī (88 gadu vecumā) Ludvigsburga, Bādene-Virtemberga, VFR |
| Tautība | latvietis |
| Profesija | ekonomists, diplomāts |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Vācijā (1951—1978).
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1890. gada 2. septembrī Pētertāles pagasta "Gunītēs", lauksaimnieka ģimenē (tagad Irlavas pagasts). No 1911. līdz 1918. gadam studēja tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā. No 1919. gada maija vadīja Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas darbību Pleskavā. 1919. gada jūnijā kļuva par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi krievu Ziemeļrietumu armijas ieņemtajos apgabalos Pleskavā. No 1919. gada decembra līdz 1921. gada aprīlim strādāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Saimniecības nodaļā. Vēlāk ĀM Administratīvi juridiskā departamenta direktora palīgs (1921—1922) un departamenta direktors (1922—1928).[1]
No 1928. gada marta līdz decembrim bija finanšu ministrs Pētera Juraševska vadītajā Ministru kabinetā. No 1928. līdz 1933. gadam bija Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1933. līdz 1935. gadam — Igaunijā, no 1935. līdz 1936. gadam — PSRS.[1] 1936. gada jūlijā kļuva par Rīgas pilsētas galvu (vēlāk — lielvecāko). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā no amata atbrīvots 5. jūlijā.[2] 1941. gada februārī izceļojis uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā atgriezās Latvijā, bija labdarības organizācijas "Tautas palīdzība" direktors.[1]
1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. gada ieņēma vadošus posteņus latviešu pārvietoto personu sabiedriskajās organizācijās Vācijā, tai skaitā Latviešu centrālajā padomē un Latviešu nacionālajā padomē. No 1945. gada — Latvijas Sarkanā krusta Heidenheimas pārvaldes vadītājs, no 1962. gada — Latvijas Sarkanā krusta direktors. No 1952. gada — Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra Ārlietu daļas vadītājs. Darbojās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldē VFR.[1]
No 1951. gada aprīļa līdz mūža beigām bija Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Vācijā (1951—1978), darbojās privāti, saņemot valdības atbalstu. Uzraudzīja Latvijas valsts un pilsoņu īpašumu Berlīnē atgūšanas lietas. Piedalījās Latvijas diplomātisko pārstāvju un latviešu trimdas sabiedrisko organizāciju vadītāju konferencēs 1946. gada maijā Ženēvā un 1950. gada oktobrī Londonā, kā arī visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1953. līdz 1975. gadam.[1]
Miris 1978. gada 16. septembrī Ludvigsburgā.[1]
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- I šķiras Atzinības krusts Nr. 19. (1938.g. 16. novembrī)[3]
- Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas un Somijas ordeņiem.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Roberts LIEPIŅŠ». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2012.12.30.[novecojusi saite]
- ↑ Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga. 2000. 199.–203. lpp. ISBN 9984-9116-3-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-21. Skatīts: 2020-08-29.
- ↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Pēteris Juraševskis |
Latvijas finanšu ministrs 1928. gada 8. marts — 30. novembris |
Pēctecis: Ansis Petrevics |
| Priekštecis: Antons Balodis |
Latvijas sūtnis Lietuvā 1928 — 1933 |
Pēctecis: Ludvigs Ēķis |
| Priekštecis: Kārlis Reinholds Zariņš |
Latvijas sūtnis Igaunijā 1933 — 1935 |
Pēctecis: Edgars Krieviņš |
| Priekštecis: Alfrēds Bīlmanis |
Latvijas sūtnis PSRS 1935 — 1936 |
Pēctecis: Fricis Kociņš |
| Priekštecis: Roberts Garselis |
Rīgas pilsētas galva 1936—1940 |
Pēctecis: Jānis Pupurs |