Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (1890. gada 2. septembris1978. gada 16. septembris) bija Latvijas diplomāts un politiķis. Bijis Latvijas finanšu ministrs (1928) un Rīgas pilsētas galva (1936—1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Roberts Liepiņš
Roberts Liepiņš.jpg
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1928. gada 8. marts — 30. novembris
Prezidents Gustavs Zemgals
Premjerministrs Pēteris Juraševskis
Priekštecis Pēteris Juraševskis
Pēctecis Ansis Petrevics
Rīgas lielvecākais
Amatā
1936. gada 7. jūlijs — 1940. gada 5. jūlijs
Priekštecis Roberts Garselis
Pēctecis Jānis Pupurs

Dzimšanas dati 1890. gada 2. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pētertāles pagasts, Tukuma apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1978. gada 16. septembrī (88 gadu vecumā)
Valsts karogs: Rietumvācija Ludvigsburga, Bādene-Virtemberga, VFR
Tautība latvietis
Profesija ekonomists, diplomāts
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Vācijā (1951—1978).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1890. gada 2. septembrī Pētertāles pagasta "Gunītēs", lauksaimnieka ģimenē (tagad Irlavas pagasts). No 1911. līdz 1918. gadam studēja tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā. No 1919. gada maija vadīja Latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas darbību Pleskavā. 1919. gada jūnijā kļuva par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi krievu Ziemeļrietumu armijas ieņemtajos apgabalos Pleskavā. No 1919. gada decembra līdz 1921. gada aprīlim strādāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Saimniecības nodaļā. Vēlāk ĀM Administratīvi juridiskā departamenta direktora palīgs (1921—1922) un departamenta direktors (1922—1928).[1]

No 1928. gada marta līdz decembrim bija finanšu ministrs Pētera Juraševska vadītajā Ministru kabinetā. No 1928. līdz 1933. gadam bija Latvijas vēstnieks Lietuvā, no 1933. līdz 1935. gadam — Igaunijā, no 1935. līdz 1936. gadam — PSRS.[1] 1936. gada jūlijā kļuva par Rīgas pilsētas galvu (vēlāk — lielvecāko). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā no amata atbrīvots 5. jūlijā.[2] 1941. gada februārī izceļojis uz Vāciju. Vācu okupācijas laikā atgriezās Latvijā, bija labdarības organizācijas "Tautas palīdzība" direktors.[1]

 
Latvijas Nacionālās Padomes prezidija locekļi Eslingenē. No kreisās: Velta Vintera, Vilis Janums, Valdemārs Lambergs, Jēkabs Ķulītis, Pēteris Dardzāns, Roberts Liepiņš, Jānis Celms (prezidija priekšsēdis), Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners.

1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. gada ieņēma vadošus posteņus latviešu pārvietoto personu sabiedriskajās organizācijās Vācijā, tai skaitā Latviešu centrālajā padomē un Latviešu nacionālajā padomē. No 1945. gada — Latvijas Sarkanā krusta Heidenheimas pārvaldes vadītājs, no 1962. gada — Latvijas Sarkanā krusta direktors. No 1952. gada — Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra Ārlietu daļas vadītājs. Darbojās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldē VFR.[1]

No 1951. gada aprīļa līdz mūža beigām bija Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Vācijā (1951—1978), darbojās privāti, saņemot valdības atbalstu. Uzraudzīja Latvijas valsts un pilsoņu īpašumu Berlīnē atgūšanas lietas. Piedalījās Latvijas diplomātisko pārstāvju un latviešu trimdas sabiedrisko organizāciju vadītāju konferencēs 1946. gada maijā Ženēvā un 1950. gada oktobrī Londonā, kā arī visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1953. līdz 1975. gadam.[1]

Miris 1978. gada 16. septembrī Ludvigsburgā.[1]

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Roberts LIEPIŅŠ». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2012.12.30.
  2. Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga. 2000. 199.–203. lpp. ISBN 9984-9116-3-2.
  3. Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Juraševskis
Latvijas finanšu ministrs
1928. gada 8. marts30. novembris
Pēctecis:
Ansis Petrevics
Priekštecis:
Antons Balodis
Latvijas sūtnis Lietuvā
1928 — 1933
Pēctecis:
Ludvigs Ēķis
Priekštecis:
Kārlis Reinholds Zariņš
Latvijas sūtnis Igaunijā
1933 — 1935
Pēctecis:
Edgars Krieviņš
Priekštecis:
Alfrēds Bīlmanis
Latvijas sūtnis PSRS
1935 — 1936
Pēctecis:
Fricis Kociņš
Priekštecis:
Roberts Garselis
Rīgas pilsētas galva
19361940
Pēctecis:
Jānis Pupurs