Vikiprojekts:Latvijas novadi/Paraugs
Par projektu | Raksta paraugs | Rezultāti | Jautājumi? |
Rēzeknes novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Rēzekne | |||||
Kopējā platība: | 2 524,1 km2[1] | |||||
Iedzīvotāji (2010): | 31 602[2] | |||||
Blīvums (2010): | 12.5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Monvīds Švarcs (JL/PS/TP) | |||||
Teritoriālās vienības: |
25 pagasti
| |||||
Pakalpojumu centri: |
25 centri
| |||||
Mājaslapa: | www |
Parauga novads ir pašvaldība pašā Latgales vidū un pēc teritorijas platības ir viens no lielākajiem Latvijā, aizņemot 2 524,1 km2. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita, tas ir lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veido 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kura neietilpst novadā.
Rēzeknes novads robežojas ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.
Daba labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture labot šo sadaļu
Parauga novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Parauga rajonu.
Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ja novadā ir pagasti.
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Māksla, Teātris, Kino, Muzeji.
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
|
- Gustavs Manteifelis (1832-1916) vēsturnieks, etnogrāfs, mecenāts, grāmatu izdevējs
- Andrivs Jūrdžs (1845-1925) ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis
- Pīters Miglinīks (1850-1883) dzejnieks, tautas tiesību aizstāvis
- Francis Trasuns (1864-1926) literāts, valstsvīrs, kultūras un garīgais darbinieks, visu savu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību
- Jāzeps Rancāns (1886-1969) Romas katoļu baznīcas bīskaps, Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
- Staņislavs Jaudzems (1890—1969) skolotājs un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1923)
- Valērija Seile (1891-1970) latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, Latgales Zemes padomes sekretāre
- Viktors Skudra (1943) latviešu jurists, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Tieslietu ministrs.
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Skatīt arī labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |