Krāslavas novads (2001—2021)
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2001. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Krāslavas novads.
Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā. Izveidots 2001. gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tobrīd ietilpa Krāslavas rajonā. 2009. gadā novadam tika pievienoti arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasts. Novada dome atrodas Krāslavā. Krāslavas novads robežojās ar Daugavpils, Aglonas un Dagdas novadu, kā arī ar Vitebskas apgabalu, kas atrodas Baltkrievijā.
Krāslavas novads (2001—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Krāslava | |||||
Kopējā platība:[1] | 1 079,0 km2 | |||||
• Sauszeme: | 999,3 km2 | |||||
• Ūdens: | 79,7 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[2] | 13 533 | |||||
Blīvums (2021): | 13,5 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2001. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
11 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Krāslavas novads Vikikrātuvē |
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.[4]
Daba
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Upes - Daugava, Olksna, Skaista, Solodka, Soļanka.
Ūdenstilpes - Balts, Drīdzis, Lielais Ažūksnis, Olksns, Skaists, Zirga ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas — Aušpūri, Baltica, Ceplīši, Gintauti, Gribuļi, Gribuļi, Izvalta, Kozindi, Krāslava, Krasnoļenka, Krīviņi, Krumpāni, Krumpāni, Lielie Kuseņi, Mazie Kuseņi, Miglāni, Naudīši, Pastari, Škeltova, Voiņi.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Konstantīns Budkēvičs (1867-1923), Romas katoļu baznīcas priesteris, nogalināts PSRS represijās
- Nikolajs Loskis (1870—1965), filozofs
- Naums Āronsons (1872—1943), tēlnieks
- Pēteris Stepiņš (1914—1999), vēsturnieks un arheologs
- Pāvils Glaudāns (1915—1968), gleznotājs
- Cecīlija Dinere (Cecīlija Boiko; 1919—1996), dzejniece
- Vanda Zēvalde (1922—1997), tēlniece
- Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
- Valentīna Gotovska (1965), vieglatlēte
- Ineta Radēviča (1981), vieglatlēte
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Mazie ezeri pie Drīdža
-
Daugava Krāslavas novadā
-
Daugava pie Krāslavas
-
Krāslavas skats no Teātra kalniņa
-
Krāslavas skats no Teātra kalniņa
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas trase
-
skats uz Krāslavu
-
Krāslava no Daugavas tilta
-
Krāslava no Daugavas tilta
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas autoosta
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
gājēju iela
-
Krāslavas pilsētas dome
-
Krāslava
-
Krāslavas iela
-
Krāslavas iela
-
Gintauti
-
Krāslavas aptieka
-
Krāslavas centra skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas parks
-
Krāslavas Brīvības ielas skats
-
Krāslavas centra skats
-
Krāslavas centra skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
J. Karņicka piemineklis Krāslavā
-
Piemineklis represētajiem pie Krāslavas stacijas
-
Krāslavas piemineklis 1920. gadā kritušajiem poļu karavīriem
-
Krāslavas Rīgas iela
-
Krāslavas Rīgas iela
-
Krāslavas Rīgas iela
-
Pilsētas zīme
-
Krāslavas bibliotēka
-
Krāslavas Madonna
-
Krāslavas aplodzes
-
Piedruja
-
Krāslavas avots
-
Māja kalniņā
-
Krāslavas ēka
-
Jāņupītes tilts Krāslavā
-
Kāpnes uz Plāteru pili
-
Tirdziņš
-
Dzirnavu ēka
-
daudzstāvu ēkas
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
-
Krāslavas skats
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |