Krustpils novads

Krustpils novads ir pašvaldība Latgalē, kurā apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojas ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atrodas Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpst novadā).

Krustpils novads
Karogs Ģerbonis
Platība:	812,2 km2
Iedzīvotāji (2010):	6 680
Blīvums:	8.2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Kārlis Pabērzs (Vienotība)
Teritoriālās vienības:	Atašienes pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Mežāres pagasts Variešu pagasts Vīpes pagasts
Mājaslapa:	www.krustpils.lv
Krustpils novads Vikikrātuvē

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Krustpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4480)			71.3%
Krievi (1330)			21.2%
Baltkrievi (173)			2.8%
Poļi (123)			2.0%
Cita tautība (173)			2.8%

Ievērojami novadnieki

• Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa