Atvērt galveno izvēlni

Tērvetes novads ir pašvaldība Zemgalē, pie Lietuvas robežas. Izveidots 2002. gada 9. decembrī, apvienojot Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus. Novada centrs atrodas Zelmeņos.

Tērvetes novads
Tervetes-novadsLocMap.png
Tervetes-novads.png
Tērvetes novada karogs Tērvetes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Zelmeņi
Platība: 223,81 km2
Iedzīvotāji (2016. gada 1. janvārī): 3698[1]
Blīvums: 16.5 iedz./km2
Izveidots: 2002. gadā
Domes priekšsēdētājs: Dace Reinika(Mūsu mājas ir te)
Teritoriālās
vienības:
Augstkalnes pagasts
Bukaišu pagasts
Tērvetes pagasts
Mājaslapa: www.tervetesnovads.lv
Tērvetes novads Vikikrātuvē

Robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastu, Dobeles novada Krimūnu, Auru, Penkules pagastu, Auces novada Bēnes, Ukru pagastu un Lietuvas Jonišķu rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kroņauce, Augstkalne, Bukaiši, Tērvete, Zelmeņi, Klūnas, Dzeguzēni, Mežmalieši.

DabaLabot

Lielākās upes ir Auce, Ālave, Govaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Svēte, Tērvete.

Lielākās ūdenstilpnes ir Gulbju dīķis, Indrānu ūdenskrātuve, Kroņauces dzirnavu ezers.

VēstureLabot

Tērvetes novads atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā, kas pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Nacionālais sastāvsLabot

Tērvetes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[2]
Latvieši (2866)
  
79.0%
Lietuvieši (301)
  
8.3%
Krievi (243)
  
6.7%
Baltkrievi (146)
  
4.0%
Cita tautība (72)
  
2.0%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

 
Livonijas ordeņa pilsdrupas (Kalnamuižas pils) blakus Tērvetes pilskalnam 1806. gadā
 
Tērvetes sanatorija 1932. gadā
  • Tērvetes pilskalns ar senpilsētas vietu Tērvetes upes labajā krastā
  • Tērvetes dabas parks
  • Livonijas ordeņa pils Hof zum Berge (Kalnamuižas pils, uzcelta 1339. gadā) drupas zemgaļu priekšpils vietā, no kā arī cēlies pils nosaukums. Pili pirmo reizi 1345. gadā nopostījis Lietuvas dižkungs Aļģirds, atjaunota hercoga Gotharda laikā. 1596. gadā hercoga Gotharda dēli Tērvetes Kalnamuižas pilī noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās — Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. Pili Lielā Ziemeļu kara laikā atkārtoti nopostīja zviedri, kas to apšaudīja no Svētā kalna ar lielgabaliem. 1905. gada revolūcijas laikā pie pilsdrupām sodīja revolucionārus, tādēļ blakus tām atrodas piemineklis šiem notikumiem
  • Svētais kalns (arī Zviedru kalns) — zemgaļu svētnīcas vieta, kurā 1283. gadā Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo koka pili, kurā esošais garnizons četrus gadus postīja Zemgali. 17. gadsimta Poļu-zviedru kara laikā kalnā nocietinājās zviedru karaspēks, kas ar lielgabaliem apšaudīja Kurzemes hercogu Kalnamuižas pili
  • Rehabilitācijas centrs "Tērvete", agrākā Tērvetes sanatorija, celta no 1930. - 1932. gadam pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kā tolaik lielākā un modernākā tuberkulozes sanatorija Baltijas valstīs. Fasāde veidota funkcionālisma tradīcijās, to rotā divi tēlnieka K. Zemdegas darināti ciļņi.
  • Rakstnieces Annas Brigaderes memoriālā māja — muzejs "Sprīdīši". Ēka celta 1840. gadā kā pirmās Tērvetes ūdensdzirnavas. Laikā no 1852. - 1861. gadam te bijusi skola, bet no 1922. gada tā bija rakstnieces īpašumā
  • Kalnamuižas baznīca (celta 1614. gadā)
  • Kalnamuižas ēku ansamblis (18. — 19. gadsimta mija) ar Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pili. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem
  • Bijušī PSRS armijas kara bāze
  • Mežmuižas pils komplekss Augstkalnē

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saitesLabot