Tērvetes novads

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam

Tērvetes novads bija 2002. gada 9. decembrī izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība Zemgalē, pie Lietuvas robežas. Novada centrs atradās Zelmeņos.

Tērvetes novads
(2002—2021)
Tērvetes novada karogs Tērvetes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Zelmeņi
Kopējā platība:[1] 223,8 km2
 • Sauszeme: 219,5 km2
 • Ūdens: 4,3 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 3 273
Blīvums (2021): 14,9 iedz./km2
Izveidots: 2002. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Augstkalnes pagasts
Bukaišu pagasts
Tērvetes pagasts
Mājaslapa: www.tervetesnovads.lv
Tērvetes novads Vikikrātuvē

Robežojās ar Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastu, Dobeles novada Krimūnu, Auru, Penkules pagastu, Auces novada Bēnes, Ukru pagastu un Lietuvas Jonišķu rajonu.

2021. gadā Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.

Vēsture labot šo sadaļu

Tērvetes novads atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā, kas pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).

Daba labot šo sadaļu

Lielākās upes ir Auce, Ālave, Govaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Svēte, Tērvete.

Lielākās ūdenstilpes ir Gulbju dīķis, Indrānu ūdenskrātuve, Kroņauces dzirnavu ezers.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Apvienoja Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus.

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas bija Kroņauce, Augstkalne, Bukaiši, Tērvete, Zelmeņi, Klūnas, Dzeguzēni, Mežmalieši.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Etniskais sastāvs labot šo sadaļu

Tērvetes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[4]
Latvieši (2866)
  
79.0%
Lietuvieši (301)
  
8.3%
Krievi (243)
  
6.7%
Baltkrievi (146)
  
4.0%
Cita tautība (72)
  
2.0%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

 
Livonijas ordeņa pilsdrupas (Kalnamuižas pils) blakus Tērvetes pilskalnam 1806. gadā
 
Tērvetes sanatorija 1932. gadā
  • Tērvetes pilskalns ar senpilsētas vietu Tērvetes upes labajā krastā
  • Tērvetes dabas parks
  • Livonijas ordeņa pils Hof zum Berge (Kalnamuižas pils, uzcelta 1339. gadā) drupas zemgaļu priekšpils vietā, no kā arī cēlies pils nosaukums. Pili pirmo reizi 1345. gadā nopostījis Lietuvas dižkungs Aļģirds, atjaunota hercoga Gotharda laikā. 1596. gadā hercoga Gotharda dēli Tērvetes Kalnamuižas pilī noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās — Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. Pili Lielā Ziemeļu kara laikā atkārtoti nopostīja zviedri, kas to apšaudīja no Svētā kalna ar lielgabaliem. 1905. gada revolūcijas laikā pie pilsdrupām sodīja revolucionārus, tādēļ blakus tām atrodas piemineklis šiem notikumiem
  • Svētais kalns (arī Zviedru kalns) — zemgaļu svētnīcas vieta, kurā 1283. gadā Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo koka pili, kurā esošais garnizons četrus gadus postīja Zemgali. 17. gadsimta Poļu-zviedru kara laikā kalnā nocietinājās zviedru karaspēks, kas ar lielgabaliem apšaudīja Kurzemes hercogu Kalnamuižas pili
  • Rehabilitācijas centrs "Tērvete", agrākā Tērvetes sanatorija, celta no 1930. - 1932. gadam pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kā tolaik lielākā un modernākā tuberkulozes sanatorija Baltijas valstīs. Fasāde veidota funkcionālisma tradīcijās, to rotā divi tēlnieka K. Zemdegas darināti ciļņi.
  • Rakstnieces Annas Brigaderes memoriālā māja — muzejs "Sprīdīši". Ēka celta 1840. gadā kā pirmās Tērvetes ūdensdzirnavas. Laikā no 1852. - 1861. gadam te bijusi skola, bet no 1922. gada tā bija rakstnieces īpašumā
  • Kalnamuižas baznīca (celta 1614. gadā)
  • Kalnamuižas ēku ansamblis (18. — 19. gadsimta mija) ar Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pili. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem
  • Bijušī PSRS armijas kara bāze
  • Mežmuižas pils komplekss Augstkalnē

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu