Atvērt galveno izvēlni

Daugavpils novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā.[3] Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties 19 bijušā Daugavpils rajona pagastiem. Novada dome atrodas Daugavpilī, kam ir republikas pilsētas statuss un tā novada teritorijā neietilpst.

Daugavpils novads
Daugavpils novads karte.png
Daugavpils novads.png
Daugavpils novada karogs Daugavpils novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Daugavpils
Platība: 1877,6[1] km2
Iedzīvotāji (2010): 28 211[2]
Blīvums: 15 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.daugavpilsnovads.lv
Daugavpils novads Vikikrātuvē

Satura rādītājs

VēstureLabot

Pamatraksts un citi raksti: Daugavpils apriņķis un Ilūkstes apriņķis

Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Daugavpils komtureja tika sadalīta. Vecā Dinaburgas viduslaiku pils (tagad Naujenē) palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet tās daļa Daugavas kreisajā krastā nokļuva Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, kādu laiku saglabājot savu vēsturisko nosaukumu (Daugavpils draudzes novads). 1566. gadā Livonijas hercogistes teritorijā izveidoja Daugavpils distriktu, bet 1629. gadā Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu. Pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas uz dienvidiem no Daugavas (Kurzemes un Zemgales hercogistes pusē) apmetās vecticībnieki, kas pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[4] 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada sākumā Daugavpils apriņķi ieņēma lielinieku karaspēks. 1919. gada vasarā Latvijas un Lietuvas armijas ieņēma Ilūkstes apriņķa rietumdaļas pagastus, bet Polijas armija 1919. gada oktobrī ieņēma Grīvas pilsētu un sešus Ilūkstes apriņķa austrumdaļas pagastus, kas tika administratīvi iekļauti tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada vasarā šo teritoriju ieņēma Latvijas armija, bet 1920. gada oktobrī arī Lietuvas armija bija spiesta atstāt tās ieņemto teritoriju Daugavas kreisajā krastā.

1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa[5]. 1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti.[6]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Daugavpilij piešķīra republikas nozīmes pilsētas statusu un izdalīja no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim,[6] bet 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķi likvidēja un tā teritorija iekļāva Daugavpils, Līvānu un Preiļu lauku rajonos.[7] Ilūkstes apriņķa teritorija tika iekļauta Aknīstes, Grīvas un Ilūkstes lauku rajonos.[7] No 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Daugavpils rajons ietilpa Daugavpils apgabalā. 1953. gadā Grīvas pilsētu apvienoja ar Daugavpili, bet Grīvas rajonu 1955. gada 6. decembrī pievienoja Daugavpils rajonam. 1962. gada 17. aprīlī Daugavpils rajonam pievienoja arī Ilūkstes rajonu.

2009. gada 1. jūlijā Daugavpils rajonu likvidēja un tā teritoriju sadalīja Daugavpils un Ilūkstes novados.

Administratīvais iedalījumsLabot

Daugavpils novadā ir 19 pagasti. Pēc platības lielākais ir Demenes pagasts, pēc iedzīvotāju skaita — Naujenes pagasts.

Pagasts Ģerbonis Centrs Platība
(km2)
Platība
(%)
Iedzīvotāju
skaits (2010)
Iedzīvotāju
skaits (%)
Iedzīvotāju
blīvums
Attālums līdz
novada centram
Ambeļu pagasts Ambeļi 69,3 3,7 695 2,5 10,0 35
Biķernieku pagasts Biķernieki 69,0 3,7 754 2,7 10,9 24
Demenes pagasts Demene 181,3 9,6 1774 6,3 9,8 18
Dubnas pagasts Dubna 69,2 3,7 928 3,3 14,4 32
Kalkūnes pagasts Kalkūni 67,1 3,6 2519 8,9 37,5 3,3
Kalupes pagasts Kalupe 119,1 6,3 1624 5,8 13,6 32
Laucesas pagasts Mirnijs 61,2 3,3 1571 5,6 25,7 8,5
Līksnas pagasts Līksna 138,3 7,3 1228 4,4 8,9 17
Maļinovas pagasts Maļinova 72,0 3,8 1099 3,9 15,3 19
Medumu pagasts Medumi 116,6 6,2 1036 3,7 8,9 17
Naujenes pagasts Naujene 131,1 7,0 5957 21,1 45,4 16
Nīcgales pagasts Nīcgale 96,4 5,1 854 3,0 8,9 34
Salienas pagasts Saliena 124,6 6,6 797 2,8 6,4 26
Skrudalienas pagasts Silene 99,5 5,3 1501 5,3 15,1 22
Sventes pagasts Svente 127,1 6,8 1289 4,6 10,1 14
Tabores pagasts Tabore 76,6 4,1 981 3,5 12,8 10
Vaboles pagasts Vabole 77,6 4,1 880 3,1 11,3 23
Vecsalienas pagasts Červonka 82,0 4,4 701 2,5 8,6 19
Višķu pagasts Špoģi 104,4 5,5 2023 7,2 19,4 29

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Daugavpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (8203)
  
33.5%
Krievi (10287)
  
42.1%
Baltkrievi (1582)
  
6.5%
Poļi (3075)
  
12.6%
Ukraiņi (344)
  
1.4%
Cita tautība (573)
  
2.3%
Nav izvēlēta (389)
  
1.6%

DabaLabot

PašvaldībaLabot

 
Daugavpils novada domes ēka

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  3. Pasvaldibu apvienosanas projekts Daugavpils novada izveidei[novecojusi saite]
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
  5. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  6. 6,0 6,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. 7,0 7,1 Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  8. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saitesLabot