Viļakas novads
Viļakas novads bija 2009. gadā izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība Latgales ziemeļaustrumos, kurā bija apvienota bijušā Balvu rajona Viļakas pilsēta un seši pagasti. Robežojās ar Alūksnes, Balvu un Baltinavas novadiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabalu. Novada centrs bija Viļakas pilsēta.
Viļakas novads (2009—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Viļaka | |||||
Kopējā platība:[1] | 640,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 627,9 km2 | |||||
• Ūdens: | 12,2 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[2] | 4 476 | |||||
Blīvums (2021): | 7,1 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
6 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Viļakas novads Vikikrātuvē |
2021. gadā Viļakas novadu pievienoja Balvu novadam.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Viļakas novada teritorijā atradās Adzeles zemes Purnavas pilsnovads (latīņu: Pornuwe). 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte savu Atzeles īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret Novgorodas kņazu iebrukumiem uz Viļakas ezera salas nodibināja klosteri, ko nodēvēja par "Marijas māju" (Marienhausen). 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz salas uzcēla Marienhauzenas pili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta. 13.-16. gadsimtā novads atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada, 17.-18. gadsimtā Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas, 19. gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.
Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Barisavas muižas, Moriņpoles muižas, Raču muižas, Šķilbēnu muižas, Viļakas muižas un citu muižu zemes.
Daba
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Latgales partija | 1085 | 49.63 | 8 |
Vienoti Latvijai | 433 | 19.81 | 3 |
Saskaņa | 294 | 13.45 | 2 |
Latvijas Zaļā partija | 195 | 8.92 | 1 |
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 145 | 6.63 | 1 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Ģertrūde Eniņa (1926—2019), neiroloģijas profesore, izgudrotāja;
- Kazimirs Duļbinskis (1906-1991), katoļu bīskaps;
- Valerijans Zondaks (1908-1986), katoļu bīskaps.
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2016.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |