Aizputes novads

{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aizputes novads | karte = Aizputes novads karte.png | karte2 = Aizputes novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Aizputes novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Aizputes novada ģerbonis | karoga_attēls = Aizputes_novada_karogs.png | karoga_nosaukums = Aizputes novada karogs | centrs = Aizpute | platība = 640,2[1] | iedzīvotāji = 8565[2] | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = 13.4 | izveidots = 2009 | mērs = Juris Grasmanis
| mērs_partija = VL-TB/LNNK | mērs_gads = | teritorijas = Aizputes pagasts
Aizputes pilsēta
Cīravas pagasts
Kalvenes pagasts
Kazdangas pagasts
Lažas pagasts | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.aizputesnovads.lv }}

Aizputes novads ir pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojas ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.<ref>«Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 25. janvārī.</ref> Novada administratīvais centrs atrodas Aizputē, pakalpojumu centri ir Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.

DabaLabot

VēstureLabot

Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.

Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Skatīt arī Aizputes novada ciemu uzskaitījums

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[3]
Latvieši (8611)
  
92.6%
Lietuvieši (247)
  
2.7%
Krievi (184)
  
2.0%
Cita tautība (262)
  
2.8%

PašvaldībaLabot

Partijas Balsu skaits % Vietas
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 1844 55.00 9
Progresīvie (partija) 916 27.32 4
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 522 15.57 2

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot