Aizputes novads
Aizputes novads bija pašvaldība Kurzemes vidienē. Robežojās ar Pāvilostas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules un Durbes novadiem. Izveidots 2009. gadā, apvienojot Aizputes pilsētu un piecus bijušā Liepājas rajona pagastus.[4] Novada administratīvais centrs atradās Aizputē, pakalpojumu centri bija Rokasbirze, Cīrava, Kalvene, Kazdanga un Apriķi.
| Aizputes novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Aizpute | |||||
| Kopējā platība:[2] | 640,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 614,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 25,6 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 8 083 | |||||
| Blīvums (2021): | 13,2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Aizputes pagasts Aizputes pilsēta Cīravas pagasts Kalvenes pagasts Kazdangas pagasts Lažas pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Aizputes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Daba
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.
Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.
1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).
1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 1844 | 55.00 | 9 |
| Progresīvie (partija) | 916 | 27.32 | 4 |
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 522 | 15.57 | 2 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Kārlis Gothards Elferfelds (1756 — 1819), luterāņu mācītājs
- Neredzīgais Indriķis (1783 — 1828), dzejnieks
- Heinrihs Blūmentāls (1804 — 1881), ārsts un pedagogs
- Leons fon Buhholcs (1838 — 1910), muižnieks un politiķis
- Artūrs fon der Ostenzakens (1843 — 1912), muižnieks un politiķis
- Fricis Brīvzemnieks (1846 — 1907), sabiedriskais darbinieks
- Kārlis Georgs fon Manteifels (1846 — 1895), muižnieks
- Minna Freimane (1853 — ?), ceļotāja
- Eduards fon Keizerlings (1855 — 1918), rakstnieks
- Marta fon Grota (1867 — 1962), pedagoģe
- Jānis Šterns (1876 — 1965), politiķis
- Vilhelms Grīners (1891 — 1919), luterāņu mācītājs
- Ernests Erhards (1894 — 1941), politiķis
- Kārlis Zemdega (1894 — 1963), tēlnieks
- Tatjana Barbakofa (1899 — 1944), dejotāja
- Anna Dagda (1915 — 1996), dzejniece
- Ilgvars Matrozis (1938 — 1987), kordiriģents
- Aivars Jerumanis (1938), politiķis
- Ivars Silārs (1938—2019), politiķis
- Pēteris Vasks (1946), komponists
- Tālivaldis Deksnis (1946), ērģelnieks
- Oskars Spurdziņš (1963), politiķis
- Mareks Segliņš (1970), politiķis
- Māris Vītols (1972), politiķis
- Andris Ērglis (1983), mūziķis
- Helvijs Lūsis (1987), bobslejists
- Zigrīda Stungure (1928—2010), latviešu teātra un kino aktrise. Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece no 1971. gada un Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā. Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Aizputes pilsētas, Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu pašvaldību apvienošanās projekta informatīvs izdevums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 25. janvārī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |