Atvērt galveno izvēlni

DabaLabot

VēstureLabot

Līdz Livonijas krusta kariem tagadējā Aizputes novada teritorija atradās kuršu Bandavas un Piemares zemju sastāvā. 1248. - 1249. gadā Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens iepretī kuršu Beidas pilskalnam lika celt Aizputes ordeņa pili.

Kursas dalīšanas līgumā 1253. gadā pieminēti Bandavas ciemi Aizpute (Hasenpotten), Ardone (Arden), Urāle (Arolde, Aralden), Vaipas (Wepele), Āži (Asen), Ursuļi (Iherusalem, Iursalen), Apriķi (Apperate), Tāšu Padure (Padoren), Cildi (Selde, Celde), Pērbone (Parbonen), Kalvene (Kalnien, Kalven) un Piemares ciemi Jevade (Lawaden, Jewaden), Dzērve (Gerne, Serve), Bojas (Boyenseme), Drogas (Droge). Turpmāk tagadējā Aizputes novada rietumu daļa ar Aizputes ordeņa pili Tebras kreisajā krastā piederēja Livonijas ordenim, bet austrumu daļu ar Aizputes bīskapa pili Tebras labajā krastā pārvaldīja Kurzemes bīskapija. 1378. gadā Kurzemes bīskaps Otto Aizputei piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimta otrajā pusē sākās Aizputes pilsētas uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Otrā Ziemeļu kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizputes novada teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa, bet pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes-Aizputes draudzes novads un Ordeņa Aizputes draudzes novads tika apvienoti Aizputes pilskunga iecirknī. 1900. gadā atklāja Aizputes-Liepājas dzelzceļu. 1905. gada revolūcijas laikā pie Aizputes notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

1819. - 1949. gadā pastāvēja Aizputes apriņķis, pēc tam Aizputes rajons (1950 - 1962), kas tika iekļauts Liepājas rajonā.

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Aizputes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[4]
Latvieši (8611)
  
92.6%
Lietuvieši (247)
  
2.7%
Krievi (184)
  
2.0%
Cita tautība (262)
  
2.8%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot