Puša
Puša ir ciems Rēzeknes novada Pušas pagastā, pagasta centrs. Ciems atrodas Pušas ezera[3] austrumu krastā, abpus reģionālajam Maltas — Slobodas autoceļam (P57). Pušā sākas vietējais autoceļš V597 uz Priežmali.
| Puša | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 Pušas pasts | |
  Puša | |
| Koordinātas: 56°14′28″N 27°12′50″E / 56.24111°N 27.21389°EKoordinātas: 56°14′28″N 27°12′50″E / 56.24111°N 27.21389°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Rēzeknes novads |
| Pagasts | Pušas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,64 km2 |
| Augstums | 170 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 201 |
| • blīvums | 126,2/km² |
| Pasta nodaļa | LV-4635 Puša |
Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Pušas muižas[4] (poļu: Pusza) centru un baznīcu. 1933. gadā Pušai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu; 1935. gadā tajā bija tikai 26 iedzīvotāji.[5]
Pušā atrodas pagasta pārvalde, tautas nams[6], bibliotēka[7], pasts, katoļu baznīca[8]. Uz ziemeļiem no baznīcas divi pilskalni.
Skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ no 2006. gada 1. septembra slēgta Pušas pamatskola.[9]
Ciema teritorijā atrodas vairāki valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.
Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:[10]
Mākslas pieminekļi:
- Pušas katoļu baznīcas altāris ar gleznu
- sānu altāri
- ērģeles[11]
- Pušas katoļu baznīca
- Pušas muižas parks
- Pušas pilskalns I
- Pušas pilskalns II
Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: Pušas katoļu baznīcas zvanu tornis[12], Pušas muižas kapela[13].
Pušas seno kapu kalniņā atdusas muižkungu Šadursku dzimta.[9]
1897. gadā Pušas ciemā bija 7 sētas, Pušas muižas 6 sētas.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[14]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
- 1897. gadā Pušas ciemā bija 48, bet Pušas muižā 64 cilvēki.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Pušu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Pušas ezers». ezeri.lv. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ «Pušas muiža». latgalesrevizijas.wordpress.com. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Pušas pagasta tautas nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ «Pušas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ Emīlija Astiče. Pušas baznīca un draudze. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003. ISBN 99840506.
- ↑ 9,0 9,1 «Pušas pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ «Valsts nozīmes kultūras pieminekļi Pušā». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Pušas baznīcas ērģeles». music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. janvārī. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=un|archive-url=vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=un|archive-date=vajadzīgs - ↑ «Zvanu tornis». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. janvārī. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ «Pušas muižas kapela». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. janvārī. Skatīts: 2021.gada 14.janvārī.
- ↑ CSP