Iecavas novads
Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003. līdz 2021. gadam. Tagad tā teritorijā atrodas Iecavas pilsēta un Iecavas pagasts.
| Iecavas novads (2003—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Iecava | |||||
| Kopējā platība:[2] | 312,1 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 306,0 km2 | |||||
| • Ūdens: | 6,1 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 8 411 | |||||
| Blīvums: | 27,5 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2003. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Iecavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.
VēstureLabot
Mūsdienu Iecavas novada teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).
1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas: Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecava, Iecavas stacija, Pleči, Raņķi, Rosme, Vanči, Ziemeļi, Zorģi.
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Caur novada teritoriju iet autoceļi Via Baltica (A7), P92, P93 un dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils (stacijas Iecava un Zālīte).
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
- Roberts Krimbergs (1874-1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
- Verners Tepfers (1893-1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
- Jānis Tepfers (1898-1994), diplomāts
- Esmeralda Ermale (1956), aktrise
- Edvarts Virza, rakstnieks
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |