Iecavas novads

Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003. līdz 2021. gadam. Tagad tā teritorijā atrodas Iecavas pilsēta un Iecavas pagasts, kas ietilpst Bauskas novadā.

Iecavas novads (2003—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Iecava
Kopējā platība:	312,1 km2
• Sauszeme:	306,0 km2
• Ūdens:	6,1 km2
Iedzīvotāji (2021):	8 411
Blīvums (2021):	27,5 iedz./km2
Izveidots:	2003. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Mājaslapa:	www.iecava.lv
Iecavas novads Vikikrātuvē

Daba

Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.

Vēsture

Mūsdienu Iecavas novada teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).

1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas. 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu.

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Audrupi (100 iedz.), Dimzukalns (245 iedz.), Dzelzāmurs (27 iedz.), Dzimtmisa (50 iedz.), Iecava (5505 iedz.), Iecavas stacija (50 iedz.), Pleči, Raņķi, Rosme (89 iedz.), Vanči, Zālīte (272 iedz.), Ziemeļi (60 iedz.), Zorģi (187 iedz.).

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 5 533 —     1959 6 695 +0.80% 1967 7 584 +1.57%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 9 359 +1.77% 1989 9 768 +0.43% 2000 9 395 −0.35%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 9 059 −0.33% 2021 8 321 −0.85%

Etniskais sastāvs

Iecavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (6596)			71.7%
Krievi (1373)			14.9%
Baltkrievi (285)			3.1%
Lietuvieši (252)			2.7%
Ukraiņi (194)			2.1%
Poļi (112)			1.2%
Cita tautība (179)			1.9%
Nav izvēlēta (204)			2.2%

Tautsaimniecība

Caur novada teritoriju iet autoceļi Via Baltica (A7), P92, P93 un dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils (stacijas Iecava un Zālīte).

Ievērojami novadnieki

• Roberts Krimbergs (1874-1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
• Verners Tepfers (1893-1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
• Jānis Tepfers (1898-1994), diplomāts
• Esmeralda Ermale (1956), aktrise
• Edvarts Virza, rakstnieks

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Vēsturisks apraksts par Iecavas kauju 1812. gadā