Iecavas novads

Iecavas novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Iecava
Platība:	311,6 km2
Iedzīvotāji (2017):	9015
Blīvums:	31.5 iedz./km2
Izveidots:	2003. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība)
Mājaslapa:	www.iecava.lv
	Iecavas novads Vikikrātuvē

Iecavas novads ir pašvaldība Zemgalē. Robežojas ar Bauskas, Vecumnieku, Ozolnieku, Baldones un Olaines novadiem. Novads izveidots 2003. gadā, par novadu pārveidojot Iecavas pagastu. Novada centrs ir Iecava.

DabaLabot

Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.

VēstureLabot

Mūsdienu Iecavas novada teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).

1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.^[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas.^[3] 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Apdzīvotās vietas: Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecava, Iecavas stacija, Pleči, Raņķi, Rosme, Vanči, Ziemeļi, Zorģi.

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Iecavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[4]

Latvieši (6596)			71.7%
Krievi (1373)			14.9%
Baltkrievi (285)			3.1%
Lietuvieši (252)			2.7%
Ukraiņi (194)			2.1%
Poļi (112)			1.2%
Cita tautība (179)			1.9%
Nav izvēlēta (204)			2.2%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

Caur novada teritoriju iet autoceļi Via Baltica (A7), P92, P93 un dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils (stacijas Iecava un Zālīte).

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Roberts Krimbergs (1874-1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
Verners Tepfers (1893-1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
Jānis Tepfers (1898-1994), diplomāts
Esmeralda Ermale (1956), aktrise
Edvarts Virza, rakstnieks

Ievērojamas vietasLabot

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Iecavas novadā

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saitesLabot

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

[2] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[3] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[4] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[1]

[2]

[3]

[4]