Vikipēdija

Rēzeknes novads (2009—2021)

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Rēzeknes novads.

Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita tas bija lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veidoja 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības (pagasti). Novada administratīvais centrs atradās Rēzeknes pilsētā, kas neietilpa novadā. Rēzeknes novads robežojās ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu.

Rēzeknes novads
(2009—2021)
Rēzeknes novada karogs Rēzeknes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Rēzekne
Kopējā platība:[1] 2 524,1 km2
 • Sauszeme: 2 307,4 km2
 • Ūdens: 216,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 24 244
Blīvums (2021): 10,5 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Pakalpojumu
centri:
Mājaslapa: www.rezeknesnovads.lv
Rēzeknes novads Vikikrātuvē

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.[4]

Daba

labot šo sadaļu

Reljefs

labot šo sadaļu

Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas Adzeles pacēlumā.[5]

Ģeomorfoloģija

labot šo sadaļu
 
Mākoņkalns.
  • Pašreizējā reljefa lielformas, tāpat kā pārējā Latvijā veidojušās pēdējā apledojuma laikā, ledājam atkāpjoties. Kvartāra nogulumu segas biezums ir atšķirīgs. Novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, kuras absolūtais augstums ir no 90 līdz 125 m vjl. un pārsvarā ir zemieņu teritorijas ar plašiem līdzenumiem, kvartāra nogulumu segas biezums svārstās no 5 līdz 20 m. Burzavas paugurainē, kur reljefs ir pauguraināks un absolūtais augstums ir 125—214 m vjl., nogulumu segas biezums arī ir krietni biezāks, vidēji 40—80 m. Tālāk uz dienvidiem nogulumu segas biezums ir tikai lielāks, dažviet (tuvāk Dagdas un Aglonas novadu robežām) pārsniedzot 90 m biezumu. Lielais Liepukalns atrodas tur, kur kvartāra nogulumu segas biezums ir vislielākais, vidēji līdz pat 120 m.
  • Novada augstākais kalns ir Lielais Liepukalns, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā, administratīvi Kaunatas pagastā, tas ir arī Latgales augstienes augstākā virsotne un trešais augstākais kalns Latvijā. Tā augstums virs jūras līmeņa ir 289,8 m.
  • Kvartāra virsas uzbūvi Lubānas līdzenuma apkārtnē veido ezera nogulumi, novada ziemeļu daļā plašas teritorijas aizņem purvu nogulumi, bet centrālo un dienvidu daļu klāj galvenokārt glaciālie nogulumi — morēnas mālsmilts un smilšmāls. Plašas teritorijas Maltas pazeminājumā, arī netālu no Sakstagala un Rēzeknes upes vidusposmam tuvējās teritorijas klāj fluvioglaciālie nogulumi — smiltis, grants un oļi.
  • Rēzeknes novadā pleistocēna nogulumu nozīmīgākie griezumi ar radioaktīvā oglekļa (14C) datējumiem augu atliekās veikti Burzavas apkārtnē. To 14C vecums bija no 7 945 ± 200 līdz 12 970 ± 120 gadiem. Tas norāda, ka atrasto augu makroatliekas varēja būt no pleistocēna Alleroda, Vidējā vai Vēlā driassa klimata perioda līdz pat holocēna Boreālajam vai Atlantiskajam periodam. Datējot laukšpatu no smilts nogulumiem, Adamovas apkārtnē šo minerālu TL vecums bija 161 550 gadu (Tln 161,55 Tln--TLTL--48).
 
Lubāna ezers

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers, kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km2, bet Lubāna ezera platība 80,7km2. Gar novada ziemeļu robežu tek Ičas upe, kas iztek no Burzavas pauguraines, bet ietek Aiviekstē, kura pēc tam — Lubānā. Rēzeknes novada garākā upe ir Rēzekne. Tās iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka Malta. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

Flora un fauna

labot šo sadaļu

813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Rāznas Nacionālais parks

labot šo sadaļu

Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem — Rāznas Nacionālais parks. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas un ir klasificējams arī kā Natura 2000 teritorija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošie kultūrvēsturiskie pieminekļi[6]:

  • Melnā Dugstigala katoļu baznīca
  • Vagaļu senkapi
  • Asticu viduslaiku kapsēta
  • Višķeru senkapu zvanu tornis un vārti
  • Zosnas muižas pārvaldnieka māja
  • Parks Zosnas muižā
  • Zundu senkapi
  • Dvarču senkapi
  • Lipušku vectīcibnieku kopienas lūgšanu nams
  • Kaunatas katoļu baznīca
  • Ubagovas Velna akmens — kulta vieta

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Padebešu kalna (tag. Mākoņkalns) ainava Rēzeknes apriņķī. 1935. gads.

Apgabals ar Rēzekni kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1285. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms Rēzeknes fogteja, tad Rēzeknes trakts, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes rajons un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais Rēzeknes apriņķis bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība — 4253 km2 bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību.[7] Skatīt administratīvi teritoriālās vienības, kurām administratīvais centrs bija Rēzekne.

teritoriālā vienība izveidots
(gads)		 likvidēts
(gads)		 platība
(km2)		 iedzīvotāju skaits
 
 Rēzeknes fogteja 1285. 1558. - -
 
 Rēzeknes trakts 1692. 1772. - -
 
 Rēzeknes apriņķis 1772. 1949. 4 253,1(1925) 136 445 (1897)
 
 Rēzeknes rajons 1949. 2009. 2 809(2009) 41 662(2005)
 
 Rēzeknes novads 2008. pastāv 2 524,1 31 602(2010)

Rēzeknes novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Rēzeknes rajonu. Atšķirībā no Rēzeknes rajona, novadā neietilpst Viļānu pilsēta ar Dekšāru, Sokolku un Viļānu pagastiem.

2021. gadā Rēzeknes novadam pievienoja Viļānu novadu.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu
 
Rozentovas Romas katoļu baznīca

Rēzeknes novads sastāv no 25 pagastiem. Platības ziņā lielākais ir Silmalas pagasts (195 km²), bet mazākais — Strūžānu pagasts (38 km²). Novadam ir cieša saikne ar Rēzeknes pilsētu, jo tā atrodas novada centrā, bet reizē ir ārpus tā administratīvajām robežām un ģeogrāfiski to var raksturot kā anklāva tipa teritoriju. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Rēzeknes novadā ir lielākais ciemu skaits Latvijā, no kuriem daudzi ir skrajciemi, jeb t.s. sādžas, kuru kopējais skaits novadā ir vairāk nekā 900. Arī vidējciemu skaits novadā ir vislielākais starp visiem Latvijas novadiem (aptuveni 50).[8] Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais pagasts ar 3234 iedzīvotājiem ir Maltas pagasts. Tas ir arī viens no mazākajiem pagastiem, 89,8 km2. Līdz ar to iedzīvotāju blīvums uz 1km2 ir diezgan augsts (36 iedz./km2), salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju blīvumu novadā.

Pagasta administratīvais centrs ir Malta. 1930. gados tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. Tajā atrodas 1780. gadā celtā Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca. Tā ir koka celtne ar vienu torni, kas vairākas reizes tikusi pārbūvēta, to pagarinot, lai pielāgotu pieaugošās draudzes vajadzībām. Pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais ir Ozolaines pagasts (2025 iedzīvotāji). Tā platība ir 80,4 km2 un pagasta centrs Bekši. Trešais lielākais pagasts novadā ir Griškānu pagasts ar 2006 iedzīvotājiem 76,8 km2 lielā teritorijā. Griškānu pagasta teritorija ietilpst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zona teritorijā (81, 7 ha). Šajā teritorijā darbojošies uzņēmumi var iegūt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un saņemt nodokļu atlaides. [9] Tā kā pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu, tā teritorijā atrodas vairāki ar pilsētu saistīti uzņēmumi.

pagasta nosaukums iedz. sk. pagastā centrs iedz. sk. centrā
1 Audriņu pagasts 1233 Audriņi 519
2 Bērzgales pagasts 695 Bērzgale 325
3 Čornajas pagasts 1418 Čornaja 337
4 Dricānu pagasts 1091 Dricāni 429
5 Feimaņu pagasts 966 Feimaņi 388
6 Gaigalavas pagasts 1048 Gaigalava 277
7 Griškānu pagasts 2006 Sprūževa 442
8 Ilzeskalna pagasts 869 Ilzeskalns 361
9 Kantinieku pagasts 578 Liuža 332
 
 Kaunatas pagasts 1333 Kaunata 562
11 Lendžu pagasts 789 Lendži 257
12 Lūznavas pagasts 1105 Lūznava 434
 
 Maltas pagasts 3234 Malta 2 811
14 Mākoņkalna pagasts 719 Lipuški 200?
15 Nagļu pagasts 566 Nagļi 396
16 Ozolaines pagasts 2025 Bekši 398
17 Ozolmuižas pagasts 1063 Ozolmuiža 317
18 Pušas pagasts 497 Puša 239
19 Rikavas pagasts 879 Rikava 432
20 Nautrēnu pagasts 1310 Rogovka 330
21 Sakstagala pagasts 1571 Sakstagals 262
22 Silmalas pagasts 3148 Gornica 335
23 Stoļerovas pagasts 745 Stoļerova 465
24 Strūžānu pagasts 941 Strūžāni 895
25 Vērēmu pagasts 1768 Sondori 521

iedzīvotāju skaits dots par 2008-2011. gada datiem.

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

 

Apzīmējumi Iedz. sk.
>50 (Rancāni, Bikava u.c.)
50 - 100 (Zosna, Zaļmuiža u.c.)
100 - 200 (Adamova, Rasnupļi, Tiskādi u.c.)
200 - 300 (Sakstagals, Gaigalava, Puša u.c.)
300 - 400 (Rogovka, Ozolmuiža, Bērzgale u.c.)
400 - 500 (Lūznava, Stoļerova, Dricāni u.c.)
700 - 800 (Pleikšņi)
800-1000 (Strūžāni)
<2800 (Malta)
  • Iedzīvotāju skaita un dzimumu sadalījuma izmaiņas Rēzeknes novadā no 2009. līdz 2017. gadam:
2009. 2010. 2011.[10] 2017.
kopskaits 32 116 31 832 31 331 27 848[11]
vīrieši 15 765 15 676 15 412 13 990[12]
sievietes 16 351 16 156 15 919 13 858

Etniskais sastāvs

labot šo sadaļu
Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā[13]
Latvieši (15 676)
  
 58.5%
Krievi (9 543)
  
 35.6%
Baltkrievi (319)
  
 1.2%
Poļi (316)
  
 1.2%
Cita tautība (518)
  
 1.9%
Nav izvēlēta (439)
  
 1.6%

Pašvaldība

labot šo sadaļu

Dome

labot šo sadaļu

Novada dome sastāv no 17 deputātiem. Sākotnēji ievēlot, tie pārstāvēja 3 politiskās partijas un apvienības, taču pēc Jaunā Laika, Pilsoniskā Savienības un Tautas partijas likvidēšanās, palika tika divas — Saskaņas Centrs un Zaļo un Zemnieku Savienība.

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas

labot šo sadaļu
Pamatraksts: 2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas

2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Rēzeknes novads tika izveidots administratīvi teritoriālajā reformā, tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz.

Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Saskaņas centrs (35,21%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 9 sarakstiem.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Saskaņa ieguva 6 no 17 deputātu vietām.[14] 2017. gada 26. jūnijā par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi atkārtoti tika ievēlēts Latgales partijas, Vienotība, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kopīgā saraksta līderis Monvīds Švarcs, Elvīrai Pizānei no Saskaņas saglabājot vietnieces amatu.[15]

Tautsaimniecība

labot šo sadaļu

Rūpniecība un ražošana

labot šo sadaļu
 
SIA Verems ražotne

Vairums ražošanas uzņēmumu atrodas RSEZ teritorijā (ārpus Rēzeknes pilsētas robežām).

Novada teritorijā lielākais rūpniecības uzņēmums ir Latvijas finiera meitas komercsadarbība RSEZ SIA "Verems". Tas atrodas Verēmu pagasta Lejas Ančupānos, netālo no Rēzeknes apvedceļa gandrīz pie pilsētas administratīvās robežas. Tajā strādā 536 darbinieki. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un vairumtirdzniecībā un ražo lielfoprmāta bērza saplākšņus. Citi uzņēmumi Rēzeknes novadā:

Atrodas Ozolaines pagasta Tēviņos Pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Nodarbojas ar sērijveida metālapstrādi.

Atrodas Meļņovā, Verēmu pagastā. Ražo nerūsējošā tērauda un citu niķeļa sakausējumu caurules. Ražošanu uzsāka 2009. gada decembrī.

  • Strūžānu atroadas kūdras fabrika, kura specializējusies brikešu ražošanā, kuras iegūst netālajā Strūžādu kūdras ieguves laukā. Pašlaik kūdras fabrikā ražošanas process ir apturēts.
  • A/S Nagļi nodarbojas ar zivju audzēšanu, inkubāciju un tirdzniecību. Nagļu zivju audzēšanas komplekss tika nodibināts 1968. gadā karpu audzēšanai. 2001. gadā uzņēmums tika reorganizēts akciju sabiedrībā. Pēdējos gados kopā ar karpu audzēšanu tika apgūta arī līdaku audzēšanas tehnoloģija. Šodien AS Nagļi pastāvīgi piegādā ekoloģiski tīru produkciju — dzīvas zivis — Latvijas veikaliem. AS Nagļi ir līderis starp Latvijas pārtikas karpas ražotājiem. šeit atrodas vislielākie zivju dīķi (kopplatība — 2700 ha) un vislielākās applūstošās pļavas slīkšņas Latvijā.[16]

Lauksaimniecība

labot šo sadaļu

Zemnieku saimniecības specializējušās galvenokārt graudkopībā un piena lopkopībā. Ir vairāki kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumi. Mazāk saimniecības nodarbojas ar augļkopību, cūkkopību, aitkopību, putnkopību un biškopību. Rāznas un Lubāna ezeru (sevišķi Nagļu pagastā) tuvumā nodarbojas ar zivjkopību, kurai blakus nozare ir arī tūrisms. Ir daži būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, transporta un kravu pārvadātāji kā arī stādaudzētavas. Neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu.

Transports

labot šo sadaļu
 
E22 pie Rēzeknes
 
Adamovas ezers ar tā 8 salām ir viens no skaistākajiem Rēzeknes novadā

Rēzeknes novads ir svarīgs transporta koridors. Tajā krustojas Eiropas nozīmes autoceļi E22 un E262, kā arī valsts nozīmes autoceļi A12, A13 un A15, kā arī citi vietējas nozīmes autoceļi un divas dzelzceļa līnijas Rīga—Maskava un Sanktpēterburga—Varšava.

Interesanti, ka no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem Rēzeknes novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava ir pirmā un visvecākā dzelzceļa maģistrāle Latvijas teritorijā (atklāta 1860. gadā).[17] Virzienā Rīga—Zilupe cauri Rēzeknes novadam kursē pasažieru vilciens, piestājot šādās novada stacijās (neskaitot Rēzekne II, kas ir Rēzeknes pilsētā):

  • Sakstagals;
  • Taudejāņi;
  • Cirma.

Tūrisms

labot šo sadaļu

Galvenie tūrisma objekti Rēzeknes novadā ir Rāznas Nacionālā parka teritorija, ieskaitot Rāznas ezeru, kultūrvēsturiskie objekti Feimaņu, Lūznavas, Nautrēnu, Sakstagala u.c. kultūrvēsturiski bagātajos pagastos un Lubāna ezera apkārtne ar tā mitrājiem un aplūstošajām pļavām, kas ir lieliska vieta putnu vērošanai. Gaigalavas putnu novērošanas torņos iespējams vērot mitrainē mītošo 224 putnu sugas. Šeit Pavasaros un rudeņos apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu. Lubāna apkārtne ir viena no senākajām apmetņu vietām Baltijā. Teirumnīku purva taka ved cauri trīs purviem, bet netālu no Rēzeknes Z/s „Untumi” nodarbojas ar zirgaudzēšanu un piedāvā zirgu izjādes. Šeit arī vienīgā Baltijā iespēja vērot stārķu dzīvi ar optisko ierīču palīdzību. Sakstagalā atrodas Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta".

Izglītība

labot šo sadaļu

Novadā darbojas 8 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 sanatorijas internātpamatskolas un 2 profesionālās izglītības iestādes. Pēc skolu tīkla reorganizācijas 5 pamatskolas un Maltas bērnu – jauniešu centrs kļuva par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām. Pirmsskolas izglītības programmas šobrīd tiek īstenotas 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un 7 skolās.[18]

Sports

labot šo sadaļu

Kultūra

labot šo sadaļu
 
piena krūze

Novads lepojas arī ar nemateriālām kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, tautas daiļamata meistariem, talantīgām un neordinārām personībām. Koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, seno mūzikas instrumentu darinātāji, keramiķi, audējas un ādas apstrādes meistari sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes.

Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla” un tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas nozīmē, ka tā ir viens no izcilākajiem un ievērojamākajiem valsts kultūras vērtību kopumiem. Kā savdabīgs Latgales kultūras zīmols ir ikgadējās Latgales podnieku dienas, kad durvis visiem interesentiem ver daudzas keramikas darbnīcas. Svētku kulminācija ir izstādes atklāšana – tad podniecība apmeklētājiem paveras visā tās meistarībā, daudzveidībā un krāšņumā. Novada 237 kultūras pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[18]

Reliģija

labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki

labot šo sadaļu
 
Bīskaps Jāzeps Rancāns, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā.
 
Francis Trasuns visu savu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību.
 
Skolotāja Valērija Seile, Latgales Zemes padomes sekretāre.

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu
Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ Veidne:Pmlp2020
  4. ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
  5. ↑ «Latgales sirdskambaris». Rēzeknes novada informatīvais portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 8. jūlijā.
  6. ↑ «Latgales sirdskambaris». Rēzeknes novada informatīvais portāls. Skatīts: 2010. gada 8. jūlijā.
  7. ↑ Turlajs J. 2005. "Latvijas vēstures atlants". Jāņa sēta. Rīga.
  8. ↑ map.lgia.gov.lv/file.php?id=218
  9. ↑ «Griškānu pagasts | Griškānu pagasts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. novembrī. Skatīts: 2012. gada 2. maijā.
  10. ↑ «Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma». csb. 2011. Skatīts: 2. maijā 2012.
  11. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2017 Arhivēts 13.10.2017, Wayback Machine vietnē. no pmlp.gov.lv
  12. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2017 Arhivēts 09.12.2017, Wayback Machine vietnē. no pmlp.gov.lv
  13. ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2019.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.06.2020. Skatīts: 18.02.2019.
  14. ↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». Skatīts: 18.12.2017.
  15. ↑ «Ievēlēti visu Latgales reģiona pašvaldību priekšsēdētāji». Latgales plānošanas reģions (latviešu). Skatīts: 2017-12-17.
  16. ↑ «Pie Daugavinas». Daugavina. 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. martā. Skatīts: bez dat..
  17. ↑ «Latvijas dzelzcela vesture». ldz. 2008. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. maijā. Skatīts: bez dat..
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 «Latgales sirdskambaris». Rēzeknes novada informatīvais portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. augustā. Skatīts: 2010. gada 8. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rēzeknes_novads_(2009—2021)&oldid=3912248"