Rojas novads
Rojas novads (lībiešu: Rūoj mōgõn) bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos, Rīgas līča piekrastē, kas robežojās ar Dundagas, Mērsraga, Talsu un Tukuma novadu. Lielākās apdzīvotās vietas bija Roja (novada centrs), Rude, Kaltene, Melnsils, Ģipka, Valgalciems.
Rojas novads (2008—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Roja | |||||
Kopējā platība:[1] | 200,6 km2 | |||||
• Sauszeme: | 197,0 km2 | |||||
• Ūdens: | 3,7 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[2] | 3 390 | |||||
Blīvums (2021): | 17,2 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2008. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Rojas novads Vikikrātuvē |
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam Talsu novadam kā Rojas pagastu.
Daba
labot šo sadaļuAtrodas Piejūras zemienē — Engures līdzenumā. Augstākā vieta — 23,5 m vjl. — rietumos no Rojas.
Upes
labot šo sadaļu- Mazupīte
- Melnsilupe
- Pilsupe
- Roja
- Jūrenvalks
- Plančvalks
- Rudiķvalks
- Velkumupe (savieno Roju un Pilsupi)
- Zušvalks
- Silupīte
Purvi
labot šo sadaļu- Mazais Uļu purvs (daļa atrodas Ārlavas pagasta teritorijā).
- Jāņkrogpurs (daļa atrodas Vandzenes pagasta teritorijā).
- Vilkpuri (lielākā daļa atrodas Vandzenes pagasta teritorijā).
- Andrejpurs (atrodas Ģipkas lankas aizsargājamā teritorijā).
Vēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Lubezeres pagastā izveidoja Rojupes ciema padomi. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu Jaunciema ciema un Jūrmalas ciema, 1954. gadā — lielāko daļu Lubezeres ciema, 1963. gadā — daļu Kaļķu ciema. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai Rojai piešķīra pilsētciemata statuss, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu.[4] 2008. gadā Rojas pagasts apvienojās ar Mērsraga pagastu un izveidoja Rojas novadu.
2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot atsevišķu Mērsraga novadu.[5] 2010. gada septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas 2010. gada 30. oktobrī, bet notika tikai 2010. gada 18. decembrī.[6]
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novadu pievienoja jaunajam Talsu novadam.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Latvijas Zaļā partija | 884 | 57.07 | 5 |
Latvijas Zemnieku savienība | 391 | 25.24 | 2 |
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 255 | 16.46 | 2 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļu- Rojas vidusskola
- PII Zelta zivtiņa — Pirmsskolas izglītības iestāde Rojā;
- PII Saulespuķe — Pirmsskolas izglītības iestāde Rudē
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Rojas sporta klubi:
- BK Roja — bijušais basketbola klubs;
- FK Roja — futbola klubs, meiteņu komandas spēlē Latvijas čempionātā
Kultūra
labot šo sadaļuReliģija
labot šo sadaļuIevērojami cilvēki
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
- Miķelis Lisments (1926—1998), kolhoza priekšsēdētājs
- Jānis Bickis (1877—1933), agronoms
- Gvido Zvaigzne (1958—1991), kinooperators
- Ivars Stonins (1971), aktieris
- Marija Muceniece-Induse (1904—1974), gleznotāja, grafiķe
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
- Ģipkas bāka
- Ģipkas luterāņu baznīca
- Ģipkas baptistu draudzes dievnams
- Ģipkas lankas
- Ģipkas muiža
- Ģipkas skola
- Jaunvilku ūdenskritums
- Pūrciema Baltā kāpa
- Rojas dižakmens
- Rojas Evanģēliski luteriskā baznīca
- Kaltenes kalvas
- Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
- Rojas Jūras Zvejniecības muzejs (Kaltenes filiāle)
- Kaltenes akmeņainā pludmale
- Rojas Jūras Zvejniecības muzejs
- Lubezeres skola (Rudes ciemā)
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2019.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.07.2019. Skatīts: 19.10.2019.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada». Apollo.lv. 16.01.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. septembrī.
- ↑ «CVK mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. februārī. Skatīts: 2011. gada 9. augustā.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2019.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |