Kuldīgas novads (2009—2021)

Kuldīgas novads ; (2009—2021)
	Ģerbonis
Centrs:	Kuldīga
Kopējā platība:	1 757,4 km2
• Sauszeme:	1 707,9 km2
• Ūdens:	49,5 km2
Iedzīvotāji (2021):	21 907
Blīvums (2021):	12,8 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta un; 13 pagasti
Mājaslapa:	www.kuldiga.lv
	Kuldīgas novads Vikikrātuvē

Kuldīgas novads bija administratīvā teritorija Latvijas rietumos, Kurzemes centrālajā daļā, un tajā apvienota Kuldīgas pilsēta un šādi bijušā Kuldīgas rajona 13 pagasti: Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Rendas pagasts, Rumbas pagasts, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts. Kuldīgas novads robežojas ar Ventspils, Talsu, Kandavas, Saldus, Skrundas, Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu.

Novada administratīvais centrs bija Kuldīga, kas bija arī novada vienīgā pilsēta. 2016. gadā novadā dzīvoja 24,9 tūkstoši iedzīvotāju,^[3] no kuriem 11,8 tūkstoši (47%) bija Kuldīgas iedzīvotāji.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas paplašinātajā Kuldīgas novadā iekļauts Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.^[4]

Daba

Vēsture

Kuldīgas novads pastāvēja kopš 2009. gada 1. jūlija. Pirms tam tā bija daļa no Kuldīgas rajona, kurā ietilpa arī 2009. gadā izveidotie Alsungas un Skrundas novads.

No 1819. gada līdz 1949. gadam lielākā daļa Kuldīgas novada ietilpa Kuldīgas apriņķī. Ēdoles pagasts šajā laikā bija daļa no Ventspils apriņķa, bet Gudenieku pagasts, kā arī daļa no Turlavas pagasta (Klosteres pagasts) un Laidu pagasta (Valtaiķu pagasts) bija Aizputes apriņķī.

Teritoriālais iedalījums

Kuldīgas novads administratīvi sīkāk dalijās vienā pilsētā un 13 pagastos.

Pilsēta	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2016. gadā)	Apdzīvotības blīvums (cilvēki/km²)
Kuldīga	-	13	11 768	905,2

Pagasts	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2010. gadā)	Apdzīvotības blīvums (cilvēki/km²)
Ēdoles pagasts	Ēdole	144,49	1021	7,1
Gudenieku pagasts	Gudenieki	112,30	798	7,1
Īvandes pagasts	Īvande	71,11	399	5,6
Kabiles pagasts	Kabile	178,98	870	4,9
Kurmāles pagasts	Vilgāle	113,68	2209	19,4
Laidu pagasts	Laidi	114,97	1274	11,1
Padures pagasts	Deksne	113,11	1134	10,0
Pelču pagasts	Pelči	56,57	1099	19,4
Rendas pagasts	Renda	263,35	1091	4,1
Rumbas pagasts	Mežvalde	225,93	1665	7,4
Snēpeles pagasts	Snēpele	76,9	815	10,6
Turlavas pagasts	Turlava	124,50	969	7,8
Vārmes pagasts	Vārme	147,33	1114	7,6

Apdzīvotās vietas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Kuldīgas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[3]

Latvieši (23065)			92.7%
Krievi (656)			2.6%
Lietuvieši (317)			1.3%
Cita tautība (835)			3.4%

Pašvaldība


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Kuldīgas novadam	4556	55.59	10
Zaļo un Zemnieku savienība	1783	21.76	4
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	934	11.40	2
KPV LV	415	5.06	1

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Eduards Berklavs (1914—2004), politiķis
Heinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr, 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieks
Roberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing, 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnis
Indra Burkovska (1955), aktrise
Līna Čanka (1893—1981), Lāčplēša ordeņa kavaliere
Mārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālis
Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling, 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs
Krišs Ķūķis (1874—1945), virsnieks
Kārlis Lauva (1879—1927), politiķis
Māteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieks
Jēkabs Osis (1860—1919), filozofs
Mārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālis
Juris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)
Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājs
Ansis Rudevics (1890—1974), politiķis
Oļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisors
Ēvalds Valters (1894—1994), aktieris
Ernests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējs
Indriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieks

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kuldīgas novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-1] 1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.

[iedzīvotāji-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

[4] ttps://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share

[1]

[2]

[3]

[4]