Kuldīgas novads (2009—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads.

Kuldīgas novads bija administratīvā teritorija Latvijas rietumos, Kurzemes centrālajā daļā, un tajā apvienota Kuldīgas pilsēta un šādi bijušā Kuldīgas rajona 13 pagasti: Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Rendas pagasts, Rumbas pagasts, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts. Kuldīgas novads robežojas ar Ventspils, Talsu, Kandavas, Saldus, Skrundas, Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu.

Kuldīgas novads (2009—2021)
Ģerbonis
Centrs:	Kuldīga
Kopējā platība:	1 757,4 km2
• Sauszeme:	1 707,9 km2
• Ūdens:	49,5 km2
Iedzīvotāji (2021):	21 907
Blīvums (2021):	12,8 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 13 pagasti Ēdoles pagasts Gudenieku pagasts Īvandes pagasts Kabiles pagasts Kuldīga Kurmāles pagasts Laidu pagasts Padures pagasts Pelču pagasts Rendas pagasts Rumbas pagasts Snēpeles pagasts Turlavas pagasts Vārmes pagasts
Mājaslapa:	www.kuldiga.lv
Kuldīgas novads Vikikrātuvē

Novada administratīvais centrs bija Kuldīga, kas bija arī novada vienīgā pilsēta. 2016. gadā novadā dzīvoja 24,9 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 11,8 tūkstoši (47%) bija Kuldīgas iedzīvotāji.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Vēsture

Kuldīgas novads pastāvēja kopš 2009. gada 1. jūlija. Pirms tam tā bija daļa no Kuldīgas rajona, kurā ietilpa arī 2009. gadā izveidotie Alsungas un Skrundas novads.

No 1819. gada līdz 1949. gadam lielākā daļa Kuldīgas novada ietilpa Kuldīgas apriņķī. Ēdoles pagasts šajā laikā bija daļa no Ventspils apriņķa, bet Gudenieku pagasts, kā arī daļa no Turlavas pagasta (Klosteres pagasts) un Laidu pagasta (Valtaiķu pagasts) bija Aizputes apriņķī.

Teritoriālais iedalījums

Kuldīgas novads administratīvi sīkāk dalijās vienā pilsētā un 13 pagastos.

Pilsēta Administratīvais centrs Platība (km²) Iedzīvotāju skaits (2016. gadā) Apdzīvotības blīvums (cilvēki/km2) Kuldīga - 13 11 768 905,2

Pagasts Administratīvais centrs Platība (km²) Iedzīvotāju skaits (2010. gadā) Apdzīvotības blīvums (cilvēki/km2) Ēdoles pagasts Ēdole 144,49 1021 7,1 Gudenieku pagasts Gudenieki 112,30 798 7,1 Īvandes pagasts Īvande 71,11 399 5,6 Kabiles pagasts Kabile 178,98 870 4,9 Kurmāles pagasts Vilgāle 113,68 2209 19,4 Laidu pagasts Laidi 114,97 1274 11,1 Padures pagasts Deksne 113,11 1134 10,0 Pelču pagasts Pelči 56,57 1099 19,4 Rendas pagasts Renda 263,35 1091 4,1 Rumbas pagasts Mežvalde 225,93 1665 7,4 Snēpeles pagasts Snēpele 76,9 815 10,6 Turlavas pagasts Turlava 124,50 969 7,8 Vārmes pagasts Vārme 147,33 1114 7,6

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Kuldīgas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (23065)			92.7%
Krievi (656)			2.6%
Lietuvieši (317)			1.3%
Cita tautība (835)			3.4%

Pašvaldība

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Kuldīgas novadam	4556	55.59	10
Zaļo un Zemnieku savienība	1783	21.76	4
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	934	11.40	2
KPV LV	415	5.06	1

Ievērojami novadnieki

• Eduards Berklavs (1914—2004), politiķis
• Heinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr, 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieks
• Roberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing, 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnis
• Indra Burkovska (1955), aktrise
• Līna Čanka (1893—1981), Lāčplēša ordeņa kavaliere
• Mārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālis
• Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling, 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs
• Krišs Ķūķis (1874—1945), virsnieks
• Kārlis Lauva (1879—1927), politiķis
• Māteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieks
• Jēkabs Osis (1860—1919), filozofs
• Mārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālis
• Juris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)
• Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājs
• Ansis Rudevics (1890—1974), politiķis
• Oļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisors
• Ēvalds Valters (1894—1994), aktieris
• Ernests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējs
• Indriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieks

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne