Vārkavas novads

Vārkavas novads bija 2002. gadā izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība Latgales centrālajā daļā, kurā bija apvienoti bijušā Preiļu rajona Rožkalnu un Upmalas pagasti. 2009. gadā novadam pievienoja Vārkavas pagastu. Robežojās ar Līvānu, Preiļu un Daugavpils novadiem. Novada centrs bija Vecvārkavas ciems.

Vārkavas novads (2002—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Vecvārkava
Kopējā platība:	287,7 km2
• Sauszeme:	280,5 km2
• Ūdens:	7,3 km2
Iedzīvotāji (2021):	1 754
Blīvums (2021):	6,3 iedz./km2
Izveidots:	2002. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Rožkalnu pagasts Upmalas pagasts Vārkavas pagasts
Mājaslapa:	www.varkava.lv
Vārkavas novads Vikikrātuvē

Saskaņā ar 2014. gada statistikas datiem Vārkavas novads bija otrs nabadzīgākais novads Latvijā.

2021. gadā Vārkavas novadu pievienoja Preiļu novadam.

Vēsture

Vārkavas muižas pils (2001).

Zināms, ka 13. gadsimta sākumā pieminētais Varkas pilsnovads (latīņu: Warka) bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa. Vārkavas katoļu draudzes novads nodibināts 1670. gadā. 17. gadsimtā tas ietilpa Inflantijas vaivadijas Daugavpils trakta (1629-1772) sastāvā. 17. gadsimtā Vārkavas katoļu baznīca piederēja jezuītiem, tad neilgu laiku dominikāņiem no Aglonas. Rožkalnu pagastā esošā Arendoles muiža (Randol) 18. gadsimtā piederēja Līdinhauzeniem-Vulfiem. No 1776. gada novads ietilpa Daugavas provinces Daugavpils apriņķī, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Senākā Vecvārkavas jeb Upmalas katoļu baznīca celta 1799. gadā. 1861. gada 1. augustā Arendoles grāfs Staņislavs Plāters-Zībergs iztulkoja zemnieku brīvlaišanas likumu latgaliešu valodā. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas izveidoja Varkovas (poļu: Warkow, krievu: Варков) pagastu. Pašreizējā Vārkavas mūra baznīcas būve pabeigta 1880. gadā. 1926. gadā uzcelta Kalupes evaņģēliski luteriskā baznīca.

1945. gadā Kalupes pagastā izveidoja Rožkalnu ciema padomi. 1949. gadā likvidēja Vārkavas pagastu, un to teritorijā izveidoja vairākus ciemus. Upmalas ciems izveidots 1975. gadā no likvidētā Stradiņu ciema un Vārkavas ciema teritorijas daļas. Pie bijušās Vārkavas muižas centra izveidojās kolhoza "Dubna" ciemats. 1990. gadā ciemus reorganizēja par pagastiem. 2002. gadā Preiļu rajona Rožkalnu un Upmalas pagasti apvienojās un izveidoja Vārkavas novadu. 2009. gadā novadam pievienoja Vārkavas pagastu. 2009. gadā arī Vārkavas pagastu iekļāva Vārkavas novadā. 2021. gadā Vārkavas novada teritoriju pievienoja jaunajam Preiļu novadam.

Iedzīvotāji

Vārkavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (1829)			86.1%
Krievi (232)			10.9%
Čigāni (22)			1.0%
Cita tautība (41)			1.9%

Sports

Ievērojamākie novada sportisti ir: Māris Ceplis, Andis Briška, Sandis Rudzāts, Dāvis Salcevičs, Edgars Vaivods, Edgars Nikiforovs, Eglons Raudziņš, Zane Gavare.

Ievērojami novadnieki

• Aleksandrs Kovaļevskis (1840-1901), viens no embrioloģijas pamatlicējiem,
• Vladimirs Kovaļevskis (1842-1883), viens no paleontoloģijas pamatlicējiem
• Julijans Vaivods (1895-1990), katoļu kardināls

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne