Balvu novads (2009—2021)

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Balvu novads.

Balvu novads (latgaliešu: Bolvu nūvods)[5] bija pašvaldība Latgalē. Novadā bija iekļauta Balvu pilsēta un 10 bijušā Balvu rajona pagasti.

Balvu novads
(2009—2021)
Balvu novada karogs Balvu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Balvi
Kopējā platība:[2] 1 045,0 km2
 • Sauszeme: 1 022,1 km2
 • Ūdens: 23,0 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 11 576
Blīvums (2021): 11,3 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.balvi.lv
Balvu novads Vikikrātuvē

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Baltinavas pagasts, Balvu pagasts, Balvi, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Lazdukalna pagasts, Lazdulejas pagasts, Medņevas pagasts, Rugāju pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vecumu pagasts, Viļaka, Vīksnas pagasts un Žīguru pagasts.[6]

Daba labot šo sadaļu

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Balvu novada teritorijā atradās Adzeles zemes Abrenes (Abrene) un Purnavas (Pornuwe) pilsnovadi. 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada sastāvā. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.[7] 17.-18. gadsimtā novada teritorijā atradās Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas Balvu gals, 19. gadsimtā tas ietilpa Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.

Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Balvu, Biržu, Bonifacovas, Domopoles, Ludvinovas, Ruskulovas, Vecpils, Zosuļu un citu muižu zemes. Pēc Latvijas valsts izveides Balvu novada teritorija atradās Jaunlatgales apriņķī (1924-1938), Abrenes apriņķī (1938-1945), Viļakas apriņķī (1945-1949), tad Balvu rajonā (1949—2009).

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Etniskais sastāvs labot šo sadaļu

Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[8]
Latvieši (10892)
  
79.7%
Krievi (2300)
  
16.8%
Cita tautība (477)
  
3.5%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Partijas Balsu skaits % Vietas
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 1582 31.66 5
Latvijas Zaļā partija 998 19.97 3
Latgales partija 634 12.69 2
Saskaņa 579 11.59 2
No sirds Latvijai 447 8.95 2
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 435 8.71 1

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu