Dagdas novads

Dagdas novads ; (2009—2021)
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Dagda
Kopējā platība:	949,3 km2
• Sauszeme:	907,0 km2
• Ūdens:	42,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	6 475
Blīvums (2021):	7,1 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta un; 10 pagasti
Mājaslapa:	www.dagda.lv
	Dagdas novads Vikikrātuvē

Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai ar 10 bijušā Krāslavas rajona pagastiem. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Daba

Vēsture

Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā novada teritorijā atradās Dagdas muiža. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, no 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija. No 1776. gada Daugavpils apriņķa, no 1947. gada Krāslavas apriņķa sastāvā. No 1950. līdz 1962. gadam pastāvēja atsevišķs Dagdas rajons. 1962. gadā tas tika pievienots Krāslavas rajonam. Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. 2009. gada 1. jūlijā izveidoja Dagdas novadu.

Teritoriālais iedalījums

Apdzīvotās vietas

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Dagdas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2020. gadā^[5]

Latvieši (4427)			62.2%
Krievi (1779)			25%
Baltkrievi (481)			6.7%
Poļi (229)			3.2%
Cita tautība (208)			2.9%

Pašvaldība


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Latgales partija	835	33.15	5
Latvijas Reģionu apvienība	434	17.23	3
Zaļo un Zemnieku savienība	427	16.95	3
Saskaņa	421	16.71	2
No sirds Latvijai	381	15.13	2

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Romualds Jermaks (1931), komponists
Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dagdas novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
↑ ^2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf
↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-2] 2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.

[4] ttps://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf

[5] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020.

[2]

[3]

[5]