Dagdas novads
pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Dagdas pilsētai ar 10 bijušā Krāslavas rajona pagastiem. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
| Dagdas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Dagda | |||||
| Kopējā platība:[2] | 949,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 907,0 km2 | |||||
| • Ūdens: | 42,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 6 475 | |||||
| Blīvums (2021): | 7,1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
10 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Dagdas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Daba labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture labot šo sadaļu
Inflantijas vaivadijas pastāvēšanas laikā novada teritorijā atradās Dagdas muiža. 1705. gadā Viļakas stārasts Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, no 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās jezuītu misija. No 1776. gada Daugavpils apriņķa, no 1947. gada Krāslavas apriņķa sastāvā. No 1950. līdz 1962. gadam pastāvēja atsevišķs Dagdas rajons. 1962. gadā tas tika pievienots Krāslavas rajonam. Dagda 1992. gadā kļuva par pilsētu. 2009. gada 1. jūlijā izveidoja Dagdas novadu.
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Etniskais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Latgales partija | 835 | 33.15 | 5 |
| Latvijas Reģionu apvienība | 434 | 17.23 | 3 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 427 | 16.95 | 3 |
| Saskaņa | 421 | 16.71 | 2 |
| No sirds Latvijai | 381 | 15.13 | 2 |
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
- Romualds Jermaks (1931), komponists
- Pēteris Koroševskis (1940), lauksaimnieks, kā LPSR Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā
- Pēteris Zvidriņš (1943), demogrāfs un sociologs
- Edvards Pavlovskis (1950), katoļu bīskaps
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020.
Ārējās saites labot šo sadaļu
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |