Neretas novads

Neretas novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidrietumos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Aizkraukles rajona Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagasti. 2021. gadā Neretas novads tika pievienots Aizkraukles novadam.

Neretas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Nereta
Kopējā platība:	645,1 km2
• Sauszeme:	632,9 km2
• Ūdens:	12,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	3 278
Blīvums (2021):	5,2 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Mazzalves pagasts Neretas pagasts Pilskalnes pagasts Zalves pagasts
Mājaslapa:	www.neretasnovads.lv
Neretas novads Vikikrātuvē

Vēsture

Neretas teritorija bija apdzīvota jau 12. gadsimtā, iekļauta Sēlijā un vēlāk Livonijas ordenī. 1298. gadā senajos rakstos tā minēta kā Nirica. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Nereta tika iekļauta Kurzemes hercogistē un 1561. gadā izlēņota Aizkraukles komturam Vilhelmam fon Efernam. 1563. gadā, apprecot Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera māsīcu Agnesi fon Šveicenbergu, viņš dāvinājumā saņēma Daudzesi un četras muižas Neretas novadā.

1564. gadā Nereta bija minēta kā Narite pie Susējas upes ar izveidotu muižu un apmetni. Pēc Hercoga Gotharda Ketlera ierosinājuma 1596. gadā Neretā nodibināja latīņu skolu muižas un mācītājmājas kalpotāju vajadzībām. 1607. gadā muižkungs dibināja ķesterskolu, piešķirot tai 300 markas gadā skolotāja algošanai. Neretas muiža piederēja Efernam līdz viņa nāvei 1617. gadā, pēc tam īpašumu pārmantoja viņa znots Valters fon Pletenbergs.

1710. gada mēra epidēmijā gandrīz visi Neretas miestiņa iedzīvotāji gāja bojā, izdzīvojot tikai 14 zemniekiem. Lai palielinātu iedzīvotāju skaitu, muižu pārvaldnieki devās uz Latgali, kur pirka zemniekus un pārveda uz Neretu. 1753. gadā Neretas īpašumi nonāca Krustpils un Skaistkalnes dzimtkunga Nikolaja Korfa rokās, un pēc viņa nāves muižu mantoja dēls Zigmunds Frīdrihs Korfs. Pēc 30 gadiem Neretas muižas sastāvā ietilpa arī Kalnamuiža, Susējas muiža un Frīdrihshofa. 1795. gadā Nereta kopā ar Kurzemes hercogisti tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Nereta bija aktīvs tirdzniecības centrs un ekonomiski rosīgākais pagasts šajā reģionā. Pagājušā gadsimta 50. gados Nereta uz neilgu laiku kļuva par rajona centru, pēc tam atkal bija atsevišķa pašvaldība līdz 2009. gadam, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļuva par novada centru. Laika gaitā novada pagastu teritorijas ir stipri mainījušās, un vienīgais vēsturiskais pagasts (Mēmeles) ir izzudis, bet Pilskalnes pagasts parādījies no jauna.

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Neretas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (2904)			77.1%
Krievi (371)			9.8%
Lietuvieši (364)			9.6%
Baltkrievi (61)			1.6%
Poļi (44)			1.2%
Cita tautība (67)			1.8%

Pašvaldība

Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Vienotība	498	36.11	4
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	346	25.09	2
Novada pagastu izaugsmei	318	23.06	2
Neretas novadam	194	14.07	1

Kultūra

Vienotās sporta spēles, Pašdarbības kolektīvu svētki, Muzeja dienas, Pļavas svētki un konkurss "Sakoptākā sēta" ir dažas no tradīcijām, kas vieno pagastus.

Literatūras un mākslas mantojums

Neretas novads ir slavens ar saviem rakstniekiem un kultūras darbiniekiem. Īpaši izceļams ir Jānis Jaunsudrabiņš, kura vārds ir cieši saistīts ar Neretu. Viņa piemiņai veltīts muzejs "Riekstiņos", kā arī vairāki pieminekļi un skulptūras, piemēram, "Ganiņa" skulptūra un piemineklis Sudmalu saliņā, kuru veidojis Indulis Ranka. Novadā tiek godināts arī Jānis Veselis, prozaists, kura piemineklis uzstādīts pie viņa dzimtajām "Āniņiem", un Velta Toma, kurai Neretas Ķesteru kapsētā uzstādīts piemiņas akmens. Rakstniece Lūcija Ķuzāne, kas dzīvo Pilskalnes pagastā, ir būtiski ietekmējusi novada literāro dzīvi ar saviem darbiem, tostarp romānu par Jāni Veseli un grāmatu "Mēs — neretieši". Viņa aktīvi piedalās dzimtās puses izpētē un kultūrvēsturiskās vērtības popularizēšanā.

Ievērojami novadnieki

• Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), dzejnieks, valodnieks
• Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962), rakstnieks, romānists un gleznotājs
• Jānis Ādolfs Kaktiņš (1885—1965), operdziedonis
• Jānis Veselis (1896—1962), rakstnieks
• Velta Toma (1912—1999), dzejniece
• Imants Auziņš (1937—2013), dzejnieks, literatūrkritiķis

Ievērojamas vietas

Neretas novads ir bagāts ar vēsturiskām un kultūras vērtībām, tostarp daudzām muižām un baznīcām. Ievērojamās vietas ietver:

• Muižas:
  • Ērberģes muiža — piederējusi baronu fon Taubes un vēlāk baronu fon Hānu dzimtai, tagad tajā darbojas Mazzalves pamatskola.
  • Gricgales muiža — ar senatnīgu kungu māju un vēsturiskām interjera detaļām.
  • Lielmēmeles muiža — ar vēsturisku parku.
  • Lielzalves muiža — ar parku un bijušo skolu kungu māju.
  • Neretas muiža — ar saglabājušos veco pili un interjera elementiem.
  • Pilskalnes muiža — saimniecības ēkas un parks ar dižkokiem.
  • Vecmēmeles muiža — privātīpašumā esoša kungu māja ar daudzām saglabājušās sastāvdaļām.

• Baznīcas:
  • Ērberģes luterāņu baznīca — klasicisma stila ar interjera gleznojumiem un kapliču.
  • Gricgales lūgšanu nams — 1783. gadā celta, tagad pazīstama kā "Lūgšanu nams".
  • Kankāļu katoļu baznīca — Eiropas nozīmes koka arhitektūras piemineklis.
  • Mazzalves luterāņu baznīca — 1848. gadā celta, ar altārgleznām un etnogrāfiskiem elementiem.
  • Neretas Svētā Gara Romas katoļu baznīca — jaunākā baznīca novadā, arhitekta Aivara Melderis projekts.
  • Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca — viena no vecākajām Zemgalē, ar seniem mākslas darbiem un kultūras pieminekļiem.
  • Zalves luterāņu baznīca — celtniecība uzsākta 1851. gadā, tagad redzami tikai mūri.

• Pilskalnus:
  • Muldenieku pilskalns — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, iespējams, bijusi kulta vieta.
  • Strobuku pilskalns — arheoloģisks piemineklis ar atradumiem no pirmsākumiem un kara laika.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne