Jelgavas novads (2009—2021)
pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads.
Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos. Izveidots 2009. gadā, apvienojoties Kalnciema pilsētai ar lauku teritoriju, Valgundes novadam, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Vilces, Vircavas, Zaļenieku pagastiem. Novada administrācija atradas Jelgavā, lai gan pilsēta novada teritorijā neatradās.
| Jelgavas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Jelgava | |||||
| Kopējā platība:[2] | 1 317,9 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 1 283,3 km2 | |||||
| • Ūdens: | 34,6 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[3] | 22 021 | |||||
| Blīvums (2021): | 17,2 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
13 pagasti
| |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Jelgavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.[5]
Daba
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuEtniskais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
LU fonda mecenāts
labot šo sadaļuJelgavas novada pašvaldība ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2012. gada, kad tika izveidota stipendija sava novada jauniešu atbalstam, kuri uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām, izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.[7]
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 2829 | 43.78 | 8 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 832 | 12.88 | 2 |
| Latvijas Reģionu apvienība | 700 | 10.83 | 2 |
| Saskaņa | 608 | 9.41 | 2 |
| KPV LV | 598 | 9.25 | 2 |
| Vienotība | 524 | 8.11 | 1 |
Apbalvojumi
labot šo sadaļuJelgavas novada apbalvojumi:
- «Jelgavas novada pašvaldības Goda diploms»
- «Jelgavas novada pašvaldības Atzinības raksts»
- «Jelgavas novada pašvaldības Pateicības raksts»[8]
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Frīdrihs Ketlers (1569—1642), Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587—1596), Zemgales hercogs (1596—1616), Kurzemes un Zemgales hercogs (1617—1642),
- Vilhelms Ketlers (1574—1640), Kurzemes hercogs (1596—1617),
- Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (1650—1698), Kurzemes un Zemgales hercogs (1682—1698),
- Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (1692—1711), Kurzemes un Zemgales hercogs (1698—1711),
- Ferdinands Ketlers (1655—1737), Kurzemes un Zemgales hercogs (1711—1737),
- Ernsts Johans Bīrons (1690—1772), Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents (1740),
- Pēteris Bīrons (1724—1800), Kurzemes un Zemgales hercogs (1764—1795),
- Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806), latviešu izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis, izgatavoja aerostatus,
- Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (1865—1943), latviešu literāte un politiķe,
- Jānis Pauļuks (1865—1937), latviešu sabiedriskais darbinieks, Latvijas satiksmes ministrs, Latvijas Ministru prezidents (1923),
- Pēteris Juraševskis (1872—1945), latviešu sabiedriskais darbinieks, jurists. Latvijas Ministru prezidents (1928),
- Pauls Kalniņš (1872—1945), ārsts un politiķis, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945)
- Georgs Bisenieks (1885—1941), diplomāts.
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 31. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.
- ↑ «Jelgavas novada pašvaldība». www.fonds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-11. Skatīts: 2020-04-16.
- ↑ «Nolikums apstiprinats ar Jelgavas novada domes sēdes protokolu Nr.8 no 28.10.2009. gada "Par Jelgavas novada pašvaldības apbalvojumiem."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2014. Skatīts: 16.11.2014.
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |