Skrundas novads
Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā Kuldīgas rajona Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju un Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu pagastus.
| Skrundas novads (2009—2021) | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Skrunda | |||||
| Kopējā platība:[1] | 556,9 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 537,9 km2 | |||||
| • Ūdens: | 18,9 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 4 526 | |||||
| Blīvums (2021): | 8,4 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
4 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | skrunda | |||||
 Skrundas novads Vikikrātuvē
| ||||||
2021. gadā Skrundas novadu pievienoja Kuldīgas novadam.
Daba
labot šo sadaļuĢeoloģiskā uzbūve un reljefs
labot šo sadaļuSkrundas novada teritorijas lielākā daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, A daļu aptver Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma DR daļa.
Skrundas pagasts
labot šo sadaļuSkrundas pagasta teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs — lielāko daļu aizņem fluvioglaciālie un limnoglaciālie smilšainie līdzenumi, pašos D limnoglaciālie putekļainie un mālainie līdzenumi.
Nīkrāces pagasts
labot šo sadaļuNīkrāces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes malā — Bandavas un Embūtes paugurainē, kas pazeminās no 60—80 m virs jūras līmeņa R daļā līdz 50-70 m virs jūras līmeņa A daļā, kur sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Paugurainē virsu saposmo gravas un senlejas, augstākā vieta (131,9 m virs jūras līmeņa) ir pagasta DR daļā.
Rudbāržu pagasts
labot šo sadaļuRudbāržu pagasta A daļa atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā (augst. 40-60 m vjl.), R daļa — Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē (augst. > 100 m vjl., augstākā vieta — 129,2 m vjl.).
Raņķu pagasts
labot šo sadaļuRaņķu pagasta teritorijas lielākā daļa ietilpst Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Teritorijai nav raksturīgs saposmots reljefs. Lielākajai teritorijas daļai raksturīgs plakans un viļņots līdzenums, kuru veido limnoglaciālie māla un smilts nogulumi.
Aizsargājamās teritorijas
labot šo sadaļuVentas un Šķērveļa ielejas dabas liegums
labot šo sadaļuSkrundas novada Nīkrāces pagastā atrodas Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums, tā platība ir 953 ha. Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums atrodas Kursas zemienes dabas rajonā — Pieventas līdzenuma D daļā. Zemes virsa lieguma teritorijā ir samērā līdzena, vietām lēzeni viļņota. Pacēlumu relatīvais augstums reti pārsniedz 3 m. Līdzenuma absolūtais augstums teritorijas D daļā — 50-60 metri v.j.l., Z daļā — 30-40 metri v.j.l. Saposmots reljefs izveidojies pie Ventas pietekām, kuras lejtecē plūst pa dziļi izgrauztām gravām. Ventas ielejas dziļums sasniedz pat 25-30 m. Nogāzes stāvas, vietām kraujveidīgas, terasētas, pārklātas ar smiltīm. Kraujās nereti atsedzas devona ieži. Ielejas dibenu aizpilda smilts un smilšainas grants nogulumi. Pamatiežu virsu lieguma teritorijas Z daļā veido augšdevona Famenas stāva Šķērveļa svītas ieži — dolomīti, māli, smilšakmeņi, aleirolīti. Lieguma teritorijas D daļā Ventas kreisajā krastā atsedzas vidusjuras Keloveja stāva ieži — smilšakmeņi, smilts, aleirolīti, merģeļi, dažviet brūnogļu starpslāņi, bet Ventas labajā krastā apakškarbona Turnē stāva Lētīžas svīta — dolomīti, māli, aleirolīti, smilšakmeņi, konglomerāti. Lieguma teritorijas pašos D augšperma Kazaņas stāva ieži — kaļķakmeņi, oolītiski dolomīti. Pamatieži atsedzas Ventas un tās pieteku krastos un gultnēs, Ventas gultnē dolomīti un smilšakmens veido daudzas krāces. No Šķērveļa ietekas līdz Kuldīgai Ventas krastos ir karbona un devona dolomīti (Gobziņu klintis, Ātraiskalns u.c.). Ventas un Šķērveļa ielejas posmā atsegumos bieži sastopami zilzaļo aļģu onkolītu sakopojumi, stromatolītu garoziņas un lēcas. Dolomīti parasti ir kramoti (krama daudzums līdz 90 %). Nogulumu biezums atsegumos 1,5 — 6 m. Pamatiežus klāj plāna pārsvarā pēdējā apledojuma nogulumu sega, ko vietām pārsedz purva un aluviālie nogulumi. Ledāju nogulumu biezums gar Ventas labo krastu ir līdz 10 m, citur 10 — 20 m.
Ātraiskalns
labot šo sadaļuVentas krastā 5 km augšpus Lēnām ir līdz 20 m augsta krauja — Ātraiskalns, kura apakšējā daļā atsedzas smilšakmeņi, bet virs tiem atrodas dolomītu pārkare. Apmēram 300 m no Šķērveļa ietekas Ventā ir Šķērveļa dolomītu atsegums — zaļganpelēku dolomītu krauja. Šķērveļa pietekas Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī ir baltu, dzeltenīgu un pelēcīgu smilšu atsegumi — Zoslēnu atsegumi. Augstākais no tiem ir Zoslēnu rags (14 m). Lētižas labajā pakrastē pie Pulverniekiem ir Lētižas brūnogļu atsegumi — raksturīgākais brūnogļu slānis Latvijā (biezums krastā ~ 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m). Dabā to vairs nevar redzēt, jo pakrasti klāj nobiras un tā ir apaugusi. Brūnogļu un lēcas Lētižas (arī pie Vormsātiem) un Šķērveļa (lejpus Zoslēniem) ielejās ir pirmoreiz Latvijā konstatētās brūnogles.
Derīgie izrakteņi
labot šo sadaļuSkrundas novadā ir daudz derīgo izrakteņu atradnes — māls, grants, smiltis, kūdra un arī dolomīts. Skrundas novadā ir bagātīgs ģeoloģiskais potenciāls — derīgie izrakteņi, gan īpaši aizsargājamie ģeoloģiskie dabas objekti.
Vēsture
labot šo sadaļu
Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.[4] No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļuSkrundas novadā ietilpa 4 pagasti un 1 pilsēta. Lielākais pagasts pēc platības bija Skrundas pagasts, bet pēc platības pilsēta - Skrunda.
| Administratīvā vienība | Ģerbonis | Centrs | Platība
(km2) |
Platība
(%) |
Iedzīvotāju skaits | Iedzīvotāju skaits
(%) |
Iedzīvotāju blīvums | Attālums līdz novada centram |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Nīkrāces pagasts | Dzelda | 130,51 | 24 | 657 | 12 | 5,4 | 15 | |
| Raņķu pagasts | Raņķi | 46,48 | 8 | 451 | 8 | 11,2 | 13 | |
| Rudbāržu pagasts | Rudbārži | 110,42 | 20 | 1 019 | 18 | 9,7 | 9 | |
| Skrundas pagasts | Skrunda | 257,91 | 47 | 1 102 | 20 | 4,7 | 0 | |
| Skrundas pilsēta | 
|
7,9 | 1 | 2 291 | 42 | 290,0 |
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuSkrundas novada lielākā apdzīvotā vieta bija Skrundas pilsēta, kas arī bija novada centrs, kurā dzīvoja 2 291 iedzīvotājs. Skrundā atrodas veikali, 2 bibliotēkas, 2 kafejnīcas, vidusskola, bērnudārzs, pasts, kultūras nams, novada pašvaldība, viesnīca, poliklīnika, aptieka un luterāņu baznīca.
Rudbāržos atrodas veikals, bibliotēka, pamatskola, pasts, pagasta pārvalde, kultūras nams, veselības aprūpes punkts un Rudbāržu luterāņu baznīca. Dzeldā atrodas 2 veikali, bibliotēka, kafejnīca, sākumskola, pasts, pagasta pārvalde, brīvā laika pavadīšanas centrs. Jaunmuižā ir veikals, pamatskola un pasta vēstuļu savākšanas kastīte. Raņķos atrodas veikals, bibliotēka, pasts, sākumskola, bērnudārzs, viesu māja un medpunkts. Ciecerē atrodas veikals un autoserviss. Pumpuros atradās likvidētā Skrundas arodvidusskola. Sieksātē atrodas Piena muiža (Berghof). Lēnās atrodas veikals un piemineklis Oskaram Kalpakam. 2 kilometrus no Lēnām atrodas Lēnu katoļu baznīca. Pansionāta ciemā atrodas aprūpes nams "Valtaiķi". Internātskolas ciemā 2 kilometrus no Rudbāržiem līdz 2017. gadam atradās Rudbāržu sanatorijas internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, kurā mācījās skolēni ar īpašām vajadzībām.[5] Rūnaišu ciems ir izveidojies pie Skrundas zivju dīķiem.
| Nr. | Pilsēta vai ciems | Ģerbonis | Iedzīvotāju skaits | Attālums līdz novada centram |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Skrunda |
|
2 291 | |
| 2 | Rudbārži | 478 | 9 | |
| 3 | Dzelda | 380 | 15 | |
| 4 | Jaunmuiža | 291 | 11 | |
| 5 | Kušaiņi | 184 | 2 | |
| 6 | Raņķi | 160 | 13 | |
| 7 | Ciecere | 99 | 3 | |
| 8 | Pumpuri | 68 | 6 | |
| 9 | Sieksāte | 65 | 9 | |
| 10 | Lēnas | 60 | 9 | |
| 11 | Pansionāts | 59 | 12 | |
| 12 | Smilgas | 50 | 2 | |
| 13 | Internātskola | 48 | 10 | |
| 14 | Rūnaiši | 39 | 1,7 | |
| 15 | Plostnieki | 36 | 16 | |
| 16 | Nīkrāce | 30 | 21 | |
| 17 | Vēršmuiža | 24 | 2 | |
| 18 | Marijas muiža | 23 | 15 | |
| 19 | Birži | 21 | 11 | |
| 20 | Niedre | 20 | 13 | |
| 20 | Tukums | 20 | 15 | |
| 20 | Bērzkrogs | 20 | 9 | |
| 20 | Līce | 20 | 11 | |
| 24 | Videnieki | 19 | 18 | |
| 25 | Jaunsieksāte | 17 | 8 | |
| 26 | Altrupe | 16 | 20 | |
| 27 | Kandeļi | 14 | 9 | |
| 28 | Bračas | 12 | 14 | |
| 28 | Vecsieksāte | 12 | 9 | |
| 28 | Laukmuiža | 12 | 16 | |
| 28 | Kokaudze | 12 | 7 |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuNacionālais sastāvs
labot šo sadaļuPašvaldība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Latvijas Reģionu apvienība | 1082 | 55.95 | 9 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 436 | 22.54 | 3 |
| No sirds Latvijai | 363 | 18.77 | 3 |
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Klimats
labot šo sadaļuSkrundas novads Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.
Skrundas novada svarīgākie klimatiskie rādītāji
labot šo sadaļu- Laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0 °C, tiek uzskatīts par siltā perioda iestāšanos.. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas 30. novembrī. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5 °C) Skrundas novadā ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10 °C) 136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15 °C) ir 65 dienas (25. VI — 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas augšanas temperatūrai.
- Pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa temperatūra augstāka par 10 °C) sasniedz 19 °C. Daudzos apkārtējos novados (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks — 17,5 °C — 18 °C. − vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta — 20,5 °C. Apkārtējos novados 18,0° — 19,5°.
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Absolūtais maksimums (°C) | |||||||||||||
Izglītība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Sports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Ulrihs fon Šlipenbahs (Ulrich von Schlippenbach, 1774-1826), vācbaltiešu dzejnieks
- Kristaps Bahmanis (1867-1942), jurists un politiķis
- Jēkabs Peterss (1886-1938), čekists
- Sīmanis Berģis (1887-1938), revolucionārs, politiķis un rakstnieks
- Juris Rēdlihs-Raiskums (1890-1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"
- Leonīds Zakovskis (1894-1938), čekists
- Edgars Račevskis (1936), kordiriģents
- Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
- Alberts Kauls (1938-2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs (1995 - 1996)
- Austris Grasis (1942), folklorists un valodnieks
- Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
- Normunds Naumanis (1962-2014), teātra kritiķis un žurnālists
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2015. gada 1. janvārī.
- ↑ Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.
- ↑ Izremontētas, bet tukšas - kāda būs slēgto skolu ēku nākotne? Arhivēts 2020. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē. Aisma Orupe, NRA, 2017
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |