Latvijas Zemnieku savienība
- Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par Latvijas starpkaru perioda partiju skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība.
- Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par agrāk pastāvējušu partiju skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība (1993).
Latvijas Zemnieku savienība ir centriska politiskā partija Latvijas Republikā, dibināta 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci.
| Latvijas Zemnieku savienība | |
|---|---|
 | |
| Priekšsēdētājs | Viktors Valainis |
| Dibināta | 1991. gada 16. februārī |
| Biedri (2024) | 1 318▼[1] |
| Ideoloģija | |
| Politiskā pozīcija | centriski labēja |
| Daļa no | Zaļo un Zemnieku savienība |
| Oficiālās krāsas | Zaļa |
| 14. Saeima |
11 / 100 |
| Eiroparlaments |
0 / 9 |
| Valdība |
4 / 15 |
| Rīgas dome |
0 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
2 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
| Partijas karogs | |
 | |
|
| |
Darbība
labot šo sadaļu1990. gada janvārī izveidoto partijas dibināšanas iniciatīvas grupu veidoja Jānis Kinna, vecbiedri Arvīds Kalējs un Edvīns Kļaviņš, lauksaimniecības ekonomists Arturs Boruks, zemes ierīkotājs Oļģerts Leščinskis, jurists Vilnis Grasis. LZS darbības atjaunošanas konference notika 1990. gada 5. jūlijā, tajā piedalījās 384 biedri (no tiem 32 vecbiedri). LZS pirmais kongress sanāca 1991. gada 16. februārī, par pirmo partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Berķis.
Bezpartijiskā deputāta Oskara Grīga 5. Saeimas vēlēšanu iekļaušana vēlēšanu sarakstā izprovocēja vairāku valdes locekļu aiziešanu un gala rezultātā — Latviešu Zemnieku savienības rašanos. 1994. gadā, izejot no koalīcijas ar Latvijas Ceļu, LZS nokļuva opozīcijā. Nedemokrātiska valdes gribas uztiepšana 1998. gada kongresā izprovocēja citādi domājošo politiķu Gundara Bērziņa, Edmunda Krastiņa, Riharda Pīka, Ata Slaktera un Aigara Kalvīša aiziešanu no partijas. Visi pieci togad pievienojās jaunizveidotajai Tautas partijai.
2000. gada vasarā LZS politiskajā vadībā tika organizēts zemnieku pikets un ceļu blokāde robežpunktos piespieda valdību respektēt Lauksaimniecības likumā nostiprinātās zemnieku tiesības. 2002. gadā LZS un Latvijas Zaļā partija izveidoja vēlēšanu apvienību (Zaļo un Zemnieku savienība), kas sekmīgi startēja vēlēšanās. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās LZS zaudēja pozīcijas daudzās Latvijas pilsētās, tomēr vairāk nekā 100 pašvaldību vadītāji, vairāk kā 200 pašvaldību deputātu, 11 no 26 rajonu padomēm turpināja vadīt LZS pārstāvji.
Gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, 2006. gada kongresā LZS pieņēma jaunu partijas programmu. Turpināja sadarbību ar LZP un noslēdza sadarbības līgumu ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij", kuru vada Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pirmajā Dombrovska valdībā darbojās četri ZZS ministri — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Tatjana Koķe un Dagnija Staķe, otrajā Dombrovska valdībā — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Rolands Broks un Ilona Jurševska.
2007. gada marta beigās gadskārtējā LZS kongresā tika pārvēlēta partijas vadība un valde. 2010. gada un 2011. gada Saeimas vēlēšanās partija atkal startēja kopā ar LZP un "Latvijai un Ventspilij". 2010. gada martā partijā bija 1 700 biedri.[2] No 2000. līdz 2019. gadam partiju vadīja Augusts Brigmanis.
Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs
labot šo sadaļuAugstākajā Padomē
labot šo sadaļuNodibinoties LZS, tās biedriem Augstākajā Padomē radās iespēja izveidot patstāvīgu 7 deputātu frakciju. 4 no šīs frakcijas deputātiem darbojās AP Lauksaimniecības komisijā.
Saeimā
labot šo sadaļu- 5. Saeimas vēlēšanās — 12 deputātu vietas
- 6. Saeimas vēlēšanās — 3 deputātu vietas (no LZS, LKDS un LDP apvienības)
- 7. Saeimas vēlēšanās — neiekļuva
- 8. Saeimas vēlēšanās — 7 deputātu vietas (9,5% balsu, 12 deputātu vietas Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā), par deputātiem kļuva Augusts Brigmanis, Vilnis Edvīns Bresis, Ingrīda Ūdre, Pēteris Kalniņš, Staņislavs Šķesters, Andis Kāposts un Jānis Strazdiņš (kamēr LZP pārstāvis Indulis Emsis vadīja valdību, par Saeimas deputātu no LZS bija Visvaldis Skujiņš)
- 9. Saeimas vēlēšanās — 12 deputātu vietas (18 deputātu vietas Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā), par deputātiem kļuva Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Pēteris Hanka, Andis Kāposts, Pauls Putniņš, Mārtiņš Roze, Ligita Silaraupa, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Gunārs Upenieks
- 10. Saeimas vēlēšanās (Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā)
- 11. Saeimas vēlēšanās (Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā)
- 12. Saeimas vēlēšanās (Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā)
- 13. Saeimas vēlēšanās (Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā)
- 14. Saeimas vēlēšanās (Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā)
Partijas sponsori
labot šo sadaļuLaikaposmā no 2002. līdz 2023.gadam, 10 lielākie partijas sponsori pēc to ziedojumu apmēra bija: Augusts Brigmanis, Elmārs Švēde, Modris Grantiņš, Kārlis Boldiševics, Roberts Dilba, Pēteris Kalniņš, Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, Ivars Bārdiņš, Laimonis Strujevičs.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-03-16.
- ↑ Zvirbulis Ģ. Biedru skaitu audzē lēnām. // Latvijas Avīze. 28.03.2009.[novecojusi saite]
- ↑ «Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas». KNAB. Skatīts: 2024-11-11.
Literatūra
labot šo sadaļu- Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 339.—348. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |