Augšgaujas pazeminājums

Augšgaujas pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes austrumos. Stiepjas ziemeļu—dienvidu virzienā 42 km garumā gar Gaujas, Tirzas un Palsas ielejām. Ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Trapenes līdzenumu, dienvidaustrumos — ar Gulbenes paugurvalni. Rietumos pa Gaujas un Tirzas upju ielejām 35—40 km garumā ietiecas Vidzemes augstienē, atdalot Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraines.

Augšgaujas pazeminājums
Tīrums pie Sinoles
Kontinents	Eiropa
Valstis	Latvija
Ietilpst	Vidzemes augstiene
Garums	42 km
Platība	863 km2
Koordinātas	57°13′N 26°10′E
Augšgaujas pazeminājums

Ģeoloģija

Augšgaujas pazeminājuma pamatā ir samērā līdzena, dienvidu virzienā slīpa subkvartāra virsa ar absolūto augstumu 100—110 m vjl. To veido galvenokārt augšdevona terigēnie ieži un karbonātieži. Pamatiežus klāj vidēji 70—80 m biezi kvartāra nogulumi, galvenokārt morēnu slāņkopas, ko bieži sedz līdz 10 m biezi fluvioglaciāli smilts un grants nogulumi.

Reljefs

Pazeminājums izveidojies vairākos attīstības posmos, tādēļ tam izveidojās triju stāvu reljefa struktūra, kuru raksturīgās iezīmes ir kēmi, kēmu terases un ieplakas.

Apakšējo stāvu veido Gaujas un Tirzas palienes tipa ielejas, kas līkumo starp pauguriem. Gaujai raksturīga abās pusēs izliekta paliene ar daudzām vecupēm. Purvainajos pazeminājumos, īpaši starp Jēčiem un Jaunpiebalgu, šaurā Gaujas gultne (5—8 m) atrodas kūdras slānī, kura biezums lielāks par upes dziļumu. Pārējā apakšējā stāva daļā sastopami sīki, 3—6 m augsti kēmu pauguri.

Pazeminājuma vidējo stāvu veido nelielu pauguru (galvenokārt kēmu) joslas un grupas. Augšējam stāvam gar pazeminājuma nogāzēm raksturīgi iegareni fluviokēmi vai atsevišķi morēnas pauguri.

Klimats

Klimats sausāks nekā pārējos Vidzemes augstienes apvidos. Gada vidējā temperatūra 4,0—4,5 °C, janvāra — –7 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 120 dienas, nokrišņu daudzums — 550—620 mm gadā, rietumu un centrālajā daļā 650—700 mm.

Hidrogrāfija

Augšgaujas pazeminājuma hidrogrāfiskā tīkla pamatā ir Gauja un tās augšteces lielākā pieteka Tirza. Gauja uzņem apkārtējo pauguraiņu un to ezeru ūdeņus. Lielākās Gaujas pietekas pazeminājuma posmā ir Dzērbe, Ubeja un Tulija, bet Tirzas lielākās pietekas ir Vilaune un Azanda. Pazeminājumā ezeri nelieli, galvenokārt Gaujas augštecē pie Taurenes, lielākie no tiem ir Stupēnu ezers (37,5 ha) un Taurenes ezers (31,6 ha).

Dabas aizsardzība

Ziemeļos no Rankas atrodas 1976. gadā dibinātais Lielā purva dabas liegums.