Jānis Grots

Jānis Grots (1901. gada 9. februāris — 1968. gada 30. novembris) bija latviešu rakstnieks.

Jānis Grots Jānis Grots 1930. gados. Personīgā informācija Dzimis 1901. gada 9. februārī Silamuiža, Ērgļu pagasts, Krievijas impērija Miris 1968. gada 30. novembrī (67 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās rakstniecība, žurnālistika Valoda latviešu Žanri Dzeja, proza Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīves gājums

Dzimis laukstrādnieku — Jāņa un Marijas ģimenē. Dzimtā vieta — Ērgļu pagasta Silamuiža. Tēvs — bijušais tautskolotājs, šajā laikā ir muižas māju rentnieks. Groti piedzīvo parasto rentnieka likteni — viņiem jāpārceļo no vienas Ērgļu mājas uz otru un Jāņa bērnība paiet "Spīliņos", "Jaundalbos", "Anduļēnos", "Vecskrīveros", "Lejaskalniņos".

Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolā trīs klases viņš pabeidz divās ziemās (1908—1910). No 1910. līdz 1914. gadam mācījies Ērgļu draudzes skola. Tajā Grots aizrāvies ar Puškinu, Ļermontovu, Tolstoju, Ņekrasovu. No 1914. līdz 1915. gadam Grots mācās Jaunpils pareizticīgo pamatskolā. 1915. gadā sākās Jāņa Grota žurnālista gaitas. Viņa rakstus avīzē "Jaunais Vards" iespiež ar pseidonīmu J.Mežmalietis. 14 gadus vecā korespodenta pirmā publikācija liecina jau par zināmu orientēšanos sociālos jautājumos.

Kā eksternis 1920. gadā Rīgā ieguva vidējo izglītību, studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē. Grots piedalījās dzelzceļnieku streikā 1921. gadā, darbojās kreiso studentu organizācijās, vairakkārt apcietināts. Grots bija viens no žurnāla "Trauksme" dibinātājiem. No 1926. līdz 1934. gadam — laikraksta „Sociāldemokrāts” literārās daļas vadītājs.

Pēc Otrā pasaules kara Grots aktīvi iesaistījās jaunās padomju dzīves celtniecībā. No 1945. gada bija laikraksta "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks, pēc 1948. gada nododas tikai rakstniecībai. Grota darbi tulkoti arī krievu valodā.

Literārais darbs

Pirmie dzejoļu krājumi — "Pavasara ūdeņi" (1925), "Vējš no jūras" (1927), "Vakara mākoņi" (1930) — ir trauksmaini, nemierpilni, kas noliedz kapitālistisko īstenību, pauž ticību cilvēces nākotnei. Dzejoļos pēc Otrā pasaules kara gadiem — "Rīta stunda" (1946), "Nākamība" (1948), "Augšanas prieks" (1951) un daudziem citiem — raksturīga tautu draudzības tematika, dzīves apliecinājums.

Man atliek tik papurināt piedurknes - no tām birst laukā dzejolis pēc dzejoļa.

— Jānis Grots

Apbalvojumi

Par nopelniem latviešu padomju daiļliteratūras attīstībā Grotam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.