Jānis Kroders (1860—1938) bija latviešu skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Rīgas apriņķa komisārs un Vidzemes Zemes padomes deputāts (1917).[2]

Jānis Kroders
Jānis Kroders
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 26. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lauteres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 21. oktobrī (78 gadi)
Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Brāļi Pēteris Kroders
Dzīvesbiedre Anna Kroders
Bērni Arturs Kroders, Roberts Kroders, Pāvuls Pauls Kroders, Arvīds Kroders, Milda Kroders, Laima Kroders[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1860. gada 26. jūnijā Lauteres pagasta "Leišu" mājās. Mācījās Bērzones draudzes skolā, Valkas Tērauda skolotāju seminārā. Strādāja par Grostonas (1879), Viesienas (1880-1884) skolotāju un pagasta rakstvedi. Vēlāk pagasta rakstvedis Vecķeipenē, Aderkašos, Taurupē, Plāterē un Meņģelē. Organizēja zemnieku biedrības, sekmīgi vadīja vairākas prāvas pret Vidzemes guberņas muižniekiem. 1904. gadā iestājās LSDSP.

Kokneses pagasta darbvedis kopā ar mazgadīgo dēlu Arturu piedalījās 1905. gada revolūcijas cīņās, 1905. gada novembrī bija viens no Vidzemes un Kurzemes pagastu delegātu kongresa organizētājiem Rīgā. Pēc revolūcijas apspiešanas 1906. gada 18. augustā uz spiega Brazovska denunciācijas pamata apcietināts, tiesa t.s. Kokneses - Skrīveru prāvā viņam piesprieda nāvessodu, ko nomainīja uz mūža ieslodzījumu Smoļenskas katorgas cietumā. Ieslodzījumā uzrakstīja apcerējumu "Kā savilkās mākoņi pār Baltijas ciemiem" (1908). 1908. gada 13. decembrī Vidzemes guberņas žandarmērijas priekšnieks ziņojumā prokuroram par 1905. gada nemieriem Latvijā rakstīja, ka "sacelšanās mērķis bijis nodibināt latviešu republiku un J. Kroderam būtu jākļūst par tās prezidentu".[3]

Pēc Februāra revolūcijas tika atbrīvots un 1917. gadā atgriezās Latvijā, bija Vidzemes Zemes padomes delegāts, Rīgas apriņķa komisārs, Iskolata loceklis.[4] Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas J. Kroders 1918. gadā devās uz Padomju Krieviju, kur darbojās Petrogradas guberņas Čudovas rajona (tagad Novgorodas apgabals) Kolomovkas sādžā kā latviešu kolhoza "Strēlnieks" rēķinvedis.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1938. gada 26. februārī arestēts, apvainots spiegošanā un nošauts 1938. gada 21. oktobrī.[5]