Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas vadītājs, kam piemīt augstākā garīgā un administratīva atbildība Rīgas arhidiecēzē un Daugavpils un Liepājas diecēzēs. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa baznīca ir Rīgas Doms.

Vēsture

Pirmā LELB bīskapa Kārļa Irbes iesvētīšana 1922. gada 16. jūlijā

Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas teritorijā evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākie vadītāji bija Vidzemes ģenerālsuperintendenti, bet Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas teritorijā Kurzemes ģenerālsuperintendenti. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas evaņģēliski luteriskajai baznīcai piederēja 194 latviešu draudzes un 20 vācbaltiešu draudzes. 1922. gadā zviedru bīskaps Nātans Sēderblums (Söderblom) iesvētīja mācītāju Kārli Irbi par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu, bet agrākais Vidzemes ģenerālsuperintendents Pēteris Haralds Pēlhavs (Pölchau) kļuva par vācbaltiešu draudžu bīskapu.

1932. gadā LELB draudzes izšķīrās par vienotu vadību un par pirmo LELB arhibīskapu tika ievēlēts Teodors Grīnbergs.^[1] Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā arhibīskaps Teodors Grīnbergs bija spiests pamest Latviju un turpināt vadīt LELB ārpus Latvijas. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā 1946. gadā tika apcietināts un deportēts arhibīskapa vietas izpildītājs Kārlis Irbe. 1948. gadā trimdā esošo arhibīskapu T. Grīnbergu atcēla no amata un LELB sinode par arhibīskapu ievēlēja Gustavu Tūru (1890—1973). 1968. gadā par arhibīskapu tika ievēlēts Pēteris Kleperis, bet viņš pēkšņi nomira neilgi pēc ievēlēšanas. Līdzīgs liktenis piemeklēja pēc viņa ievēlēto Albertu Freiju.^[2]^[3]

1969. gadā zviedru bīskaps Svens Danells par LELB arhibīskapu iesvētīja Jāni Matuli.^[4] Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā LELB arhibīskaps bija Kārlis Gailītis, kas 1992. gadā mira autokatastrofā.