Jūlijs Dievkociņš
Jūlijs Dievkociņš (dzimis 1879. gada 12. augustā, Aronas pagastā, miris 1906. gada 3. februārī,[1] Biržu pagastā) bija latviešu dzejnieks, bērnu rakstnieks, skolotājs un revolucionārs.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1879. gadā kalpa, vēlāk mūrnieka ģimenē. Mācījās Lauteres pagasta skolā, tad Vestienas draudze un Bērzaunes draudzes skolās, pēc tam Valkas skolotāju seminārā (1895—1899). Strādāja par skolotāju Litenē (1899—1902), Rīgā (1902—1903), Lielzalvē (1903—1906). Dzejnieks dzīvi interesējās par pedagoģijas jautājumiem un par iespējamām skolu reformām. Viņš vadīja bērniem veltīto nodaļu žurnālā „Jaunības draugs”.
1905. gada revolūcijas laikā Jūlijs organizēja vietējo skolotāju sanāksmes, bija rīcības komitejas loceklis, piedalījās kā delegāts skolotāju sanāksmēs Rīgā. 1905. gada rudenī mītiņā pie Lielzalves skolas viņš nolasīja „Latvijas pagastu skolu reformu projektu”. 1906. gadā, sākoties soda ekspedīcijām, viņu apcietināja un aizveda uz Neretu. 1906. gada februārī viņu nošāva ceļā no Neretas uz Jēkabpili pie Biržu pagasta mežsarga mājām. Apbedīts Zalves (Lielzalves) kapos.
Literārais darbs
labot šo sadaļuJūlijs Dievkociņš bija viens no pirmajiem, pievērsa lielu vērību bērnu un jaunatnes literatūras izdošanai. Viņa dzejoļi, sākot ar 1898. gadu, iespiesti laikrakstos "Dienas Lapa" (redaktors Jānis Pliekšāns), "Baltijas Vēstnesis" u.c. izdevumos. No 1903. gada vadīja žurnāla "Jaunības Draugs" bērniem veltīto nodaļu.
Sakopojis darbus bērniem krājumos "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" (sērija, 1899—1901), "Bērnu pasaule" (1902), "Rīta miglas tēli" (1903) u.c. Vienīgais dzejoļu krājums "Ugunsziedi" (1907) iznāca pēc autora nāves. Dzejā izpaužas optimistiska pārliecība par taisnības uzvaru, romantiski sapņi par nākotnes uzvaru, bet tajā ir arī daudz skumju motīvu par vientulību, par zaudētam cerībām un nelaimīgu mīlestību un tamlīdzīgi. Rakstījis arī īsās prozas un publicistikas darbus, galvenokārt stāstiņus bērniem. Tulkojis A.Puškina, M. Ļermontova, M. Gorkija, L. Andrejeva u.c. autoru darbus, kā arī interesējās par krievu rakstnieku darbu izdošanu. Izlase "Ak, dibināsim sev dzimteni" (1980).
"... Sarkanais putniņš
Ielaidās manā Ilgās tvīkstošā Karstajā sirdī. Ielaidās sirdī, Sāka to knābāt Bezgala sāpīgi, Bezgala tīksmīgi: Mirdzošā saule Dedzināt sāka, Rožainā gaisma Muļķoja prātu...”
— Fragments no dzejoļu krājuma "Ugunsziedi"
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs Arhivēts 2008. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē., Foto