Prauliena
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Prauliena (stacija).
Prauliena ir ciems Madonas novada Praulienas pagastā, pagasta centrs. Pirmo reizi rakstos minēta 1507. gadā. Izvietojusies dienvidos no autoceļa P84 7 km no novada centra Madonas un 175 km no Rīgas.
| Prauliena | |
|---|---|
| Lielciems | |
  Prauliena | |
| Koordinātas: 56°49′28″N 26°18′18″E / 56.82444°N 26.30500°EKoordinātas: 56°49′28″N 26°18′18″E / 56.82444°N 26.30500°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Madonas novads |
| Pagasts | Praulienas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1507. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,82 km2 |
| Augstums | 135 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 440 |
| Pasta nodaļa | LV-4825 Prauliena |
Domājams, ka Praulienas nosaukums cēlies no apkārtnes ezeriem — Praulīša un Praulienas ezera. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Praulienas muižas (Praulen). Izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības "Prauliena" centrālais ciemats. Praulienā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa", bibliotēka, pasta nodaļa, bērnu un jauniešu centrs, viesu nams "Apiņu kalte".[3] 4 km uz ziemeļiem no ciema atrodas Praulienas lidlauks.
| Gads | Iedzīvotāji |
|---|---|
| 1969 | 76 |
| 1970 | 152 |
| 1979 | 236 |
| 1989 | 581 |
| 2000 | 545 |
| 2011 | 438 |
| 2021 | 376 |
Vēsture
labot šo sadaļuLai gan Praulienas apkārtne ir bijusi apdzīvota vēl pirms krustnešu iebrukuma, par ko liecina Ūbānu pilskalns ar Baznīckalnu, Praulienas senkapi un citi arheoloģiskie objekti, tā pirmo reizi rakstos minēta 1507. gadā, un šis datums tiek izmantots ciemata dzimšanas dienas svinībām. Šajā laikā meža ielokā bijuši 2 ciemati - Kripāni un Katāni, kurus Rīgas arhibīskaps savulaik izlēņoja savam vasalim. Kripāni atradās starp muižas tīrumiem, kas pletās ap Praulienas centru un vēlāko mācītājmuižu, savukārt Katāni - tagadējo Silkapu, Vecpoļu un Būdānu apvidū. Iespējams, ka arhibīskapa vasalis savas muižas nosaukumam izvēlējies tuvējā Praulīša ezera vārdu. Aptuveni 80 gadus vēlāk muižai pievienoja trešo ciematu Dzinteli jeb Zinteli, kas atradās Trākšu galā Ilgas upītes krastos. Pieļauj, ka šajā laikā Praulienā vairs nav bijis brīvļaužu un visi bija kļuvuši par muižas dzimtcilvēkiem.[4]
Zviedru Vidzemes laikā 1668. gadā sāka veidoties Lazdonas draudze,[5] līdz ar to, kopā ar Lazdonu, ciemats no Ļaudonas draudzes perifērijas nokļuvs savas draudzes kodolā. Tā paša gadsimta beigās netālu no Praulienas muižas nodibināja mācītājmuižu un uzcēla pirmo skolu, vēlāko Praulienas 1. pamatskolu, kurai 1701. gadā laboja krāsni.[6] To pārvaldīja mācītājs Mihaels Klembkens. Tikmēr izcēlās Lielais Ziemeļu karš. 1703. gada aprīlī krievu pulki aizgāja garām Praulienai, tomēr 1704. gada 4. jūlijā iebruka arī šajā ciemā. Rezultātā Prauliena tika aplaupīta, sagūstīti pāris muižas cilvēki un mācītājs Klembkens. Ļaudīm par atvieglojumu vairums sētu izdzīvoja uzbrukumu.[3] Lielais mēris, kas Latviju plosīja no 1709. līdz 1711. gadam, tika pārdzīvots relatīvi viegli, Lazdonā un Praulienā pēc mēra dzīvi bija 624 cilvēki, miruši - 225, jeb 26,5% sākotnējo iedzīvotāju, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Vidzemē.[7] 1795. gadā Praulienas muižā dzīvoja jau 278 vīrieši un 304 sievietes [3], kopā 582 iedzīvotāji. 1806. gadā - 614 iedzīvotāji un vēl 152 mācītājmuižā un skolā. Pēc karšu liecībām starp 18. gadsimta beigām un 1839. gadu tikusi appludināta Ilgas upīte un uzbūvētas ūdensdzirnavas, izveidojot dzirnavu ezeru - Dzirnavnieku. 1839. gadā Praulienā bija 2 krogi - viens atradās kalna galā, pie tagadējām Līvānu mājām, otrs - Lejas krogs, starp tagadējo Praulienas centru un SIA "Norte", pie Būdānu pagrieziena, ēka nojaukta 20. gadsimta 80. gados. 19. gadsimta 40. gados stādīta liepu aleja, kas vedusi no muižas Vistiņlejas virzienā. 1852. gadā uzcelta lielā muižas klēts.
Kopš 1845. gadā praulēnieši aktīvi iesaistījās pārejā pareizticībā. 1848. gadā pareizticībā skaitījās 412 Praulienas muižas iedzīvotāji - 211 bērns un 201 pieaugušais.[5] No 1852. līdz 1869. gadam Prauliena piederēja grāfam Gustavam Zīversam.[3] Viņš uzdāvināja zemi pagastam skolas celtniecībai, kura tika iesvētīta 1871. gadā un tautā tika saukta par Gustavskolu, vēlāko Praulienas 2. pamatskolu. Netālu no Gustavskolas, pie autoceļa P62 tika dibināta pareizticīgo - Jāņa skola, kas vēlāk tika pielāgota Gustavskolas internāta vajadzībām. Ap šo pašu laiku zemnieki bija brīvlaisti un aktīvi izpirka muižas zemi savu saimniecību veidošanai. Blakus muižai tika izveidota Praulienas pagasta valde, kuras vēlēšanās piedalījās visi pagasta vīrieši. 1865. gadā pie Lazdonas draudzes dibināja dziedāšanas biedrību, kas vēlāk pārvērtusies korī un regulāri piedalījusies Dziesmu svētkos. 1866. gada 18. jūlijā mācītājmuižā notika Latvijā pirmie bērnu dziedāšanas svētki. 1881. gadā Gustavskolas skolotājs Indriķis Kaminskis uzņāmas vadīt Praulienas jaukto kori. 1893. gadā draudzes skolas skolotājs Jānis Avens uzsāka Lazdonas simfoniskā orķestra darbību. 1896. gada 4. septembrī pēc vietējo, īpaši, praulēnieša Friča Indriksona, iniciatīvas Vidzemes gubernators apstiprināja Lazdonas Bezmaksas bibliotēkas biedrības statūtus. 1905. gada revolūcijas laikā muižā notika apjomīga sacelšanās. 1905. gada 15. jūnijā notika t.s kauja pie Svārpstu sila, kad astoņi bruņoti kaujinieki no slēpņa uzbruka kazaku jātnieku vienībai, kas bija izmitināta Saikavas muižā. Nošāva virsnieku un ievainoja vairākus kazakus.[8] Praulienas muiža netika nodedzināta. Līdz Pirmajam pasaules karam muižas teritorijā bija uzbūvēta kungu māja, klēts (1852), kalpu māja (1888), spirta brūzis (tagadējā pagasta pārvaldes ēka), pienotava, liellopu kūts u.c.
30. gados praulēnieši sapņoja par vienas skolas izbūvi bijušās muižas pilsdārzos, apvienojot līdzšinējās 2 skolas un tās būvniecībai tika vākta nauda Ls 300 000 apmērā. Pagastā aktīvi darbojās piensaimniecības biedrība "Kate", kura 1940. gadā Trākšos sāka celt jaunu pienotavu, kuru atvēra 1951. gadā. Spirta dedzinātava Praulienā pastāvēja līdz 1952. gadam.
Cilvēki
labot šo sadaļu- Haralds Mednis (1906—2000), kordiriģents.
- Ilze Indrāne (1927), rakstniece.
- Jānis Medenis (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Praulienas spirta dedzinātava 1926. gadā. Brāgas raudzēšana -
Spirta mucu transports uz dzelzceļa piestātni Madonā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Praulienu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Praulienas pagasts. Ieskats vēsturē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. augustā. Skatīts: 2011. gada 12. augustā.
- ↑ «Prauliena :: Ieskats vēsturē». web.archive.org. 2016-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-06. Skatīts: 2020-04-26.
- ↑ 5,0 5,1 G. Klēmanis. Lazdonas draudze senāk un tagad. Madona : Lazdonas ev. lut. baznīcas valde, 1929. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
- ↑ Valtra Stangaine, Dace Zvirgzdiņa. Praulienas skolas trijos gadsimtos, 2000.
- ↑ Bērziņš, J. (1935). "Mēŗa postījumi Vidzemē". Valsts archīva raksti Sērija B. Pētījumi I: 169.
- ↑ V.Urtāns. „Svārpstu sila kauja.” krājumā „Muzeji un kultūras pieminekļi”, Rīga, 1977., 5.—6. lpp.