Andrejs Jurjāns

Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis 1856. gada 30. septembrī, miris 1922. gada 28. septembrī) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists. Latviešu kantātes žanra aizsācējs. Viņam pieder pirmie latviešu simfoniskie darbi, pirmā koncertžanra paraugautors, kā arī mūzikas folklorists. Viņš nostādīja uz zinātniskas bāzes latviešu mūzikas kritiku, veica lielu atskaņotājmākslinieka darbu.

Andrejs Jurjāns Personīgā informācija Dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļi Miris 1922. gada 22. septembrī (65 gadi) Rīga Dzīves vieta Piebalga, Pēterburga, Harkiva, Rīga Tautība latvietis

Profesionālā informācija Stils vokālā mūzika, simfoniskā mūzika Mācības Pēterburgas konservatorija

No kreisās Andrejs, Pāvuls, Pēteris, Juris Jurjāni (1880. gads)

Dzīvesgājums

Andrejs Jurjāns dzimis 1856. gada 30. septembrī Ērgļu pagasta Meņģeļu mājās zemnieku ģimenē. Viņa tēvs bijis visā apkārtnē iecienīts audējs un māte — liela tautas dziesmu zinātāja. Vecāku ietekmē Andrejs jau no mazotnes izjuta interesi par tautas mākslu.

Ērgļos apguvis klavierspēli, vēlāk mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā, kur bijis aktīvs mūzikas dzīves līdzdarbinieks. 1873. gadā dziedājis I Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos. Šo svētku ietekmē Andrejā radās apņēmība kļūt par mūziķi. Tai pašā gadā viņš iestājās Baltijas skolotāju seminārā, bet līdzekļu trūkuma dēļ skolu atstāja.

1875. gadā Andrejs, sava drauga un skolotāja Stērstu Andreja (1853—1921) atbalstīts, devās uz Pēterburgas konservatoriju mācīties ērģeles (pabeidza 1880. gadā pie L. Homiliusa), kompozīciju (pabeidza 1881. gadā pie N.Rimska-Korsakova) un mežragu (1882. gadā pie Fr. Homiliusa). Studiju gados radās viņa pirmās dziesmas, kas publicētas krājumā "Daiņa" (1877)

Pēc konservatorijas beigšanas strādāja mūzikas skolā Harkivā, Ukrainā (1882—1916), taču nezaudēja saikni ar Latviju. Viņš bija aktīvs vispārējo Dziesmu svētku organizētājs un mākslinieciskais vadītājs.

1880. gados Jurjānu Andrejs kopā ar brāļiem — vēlāko diriģentu Juri (1861—1940), dziedāšanas pedagogu un latviešu operteātra tēvu Pāvulu (1866—1948), kā arī mūzikas mīļotāju Pēteri (1851—1900), nodibināja brāļu Jurjānu mežraga kvartetu, kas piedalījās III vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos (1888) un apceļoja Latviju, iepazīstinot tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

A.Jurjāns aktīvi piedalījās tautas dziesmu vākšanā (sevišķi 1891. un 1892. gada vasarā), kā arī uzsāka nopietnus zinātniskus pētījumus mūzikas folkloras laukā.

Ap 1910. gadu Jurjāna dzirde kļuva vājāka. 1916. gadā viņš bija spiests pamest pedagoga darbu. Smagi slims viņš 1920. gadā atgriezās Latvijā, kur 1922. gadā mira.

Darbi

Sacerējis 17 simfoniskos darbus, no tiem 5 vokāli instrumentālos darbus, kā arī solo dziesmas, kora dziesmas, daudzas tautasdziesmu apdares. Viņš ir pirmais, kas sīki izklāstījis latviešu tautas dziesmu raksturojumu, tādējādi pievērsdams sabiedrības uzmanību latviešu un krievu folkloras kopīgajām iezīmēm. Bieži vien savos skaņdarbos Jurjāns izmantoja tautas dziesmu intonācijas un fragmentus. A.Jurjāns aicināja jaunos latviešu komponistus mācīties no krievu klasiskās mūzikas — it sevišķi no Mihaila Gļinkas.

• Jurjānu Andreja mūža darbs — 6 "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcas (1894—1926), kas ir latviešu mūzikas folkloristikas pamats.

Tautas dziesmu apdares

Vīru korim ir ap 70 tautas dziesmu apdaru, bērnu korim ap 40, solo balsī ap 20. Jurjāns apdarinājis melodijas pēc diatonisma principa. Izvēlējies skaistas harmonijas, balsīm nav vienāds ritms, tās ir brīvas un kustīgas, melodiskas. Dažreiz izmantojis polifonijas paņēmienus.

• "Pūt, vējiņi"
• "Čuči, mana līgaviņa"
• "Kur tu skriesi, vanadziņi"
• "Es karāi aiziedams"
• "Aiz upītes es uzaugu"
• "Tautu meita, melnacīte"
• "Stādīju ieviņu"
• "Tautiešam roku devu"
• "Kur gāji, puisīti", u.c.

Kora dziesmas

Jurjānu Andrejs sarakstījis ap 30 kora dziesmām. Lielākā daļa no tām ir patriotiskas. Tajās atspoguļota brīvības tēma un mīlestība pret Tēviju.

• "Nevis slinkojot un pūstot"
• "Lūk, roze zied"
• "Ozoldēli, liepas meitas"
• "Nakts dziesma"
• "Dievozolu trijotne", u.c.

Simfoniskā mūzika

Kantāte "Tēvijai" (A.Jurjāna vārdi)

Sacerēta 1886. gadā, to izpilda jauktais koris, orķestris, soprāns. Kantāte ir viendaļīga, bet veidota trijdaļu formā. Vidusdaļā ir soprāna solo "Lūgšana". Pirmo reizi atskaņota III Dziesmu svētkos (1888) un atkārtoti citos Latviešu dziesmu svētkos.

Simfoniskā svīta "Latvju dejas"

Sacerēta 1883.—1884. gadā. Tās pamatā ir Jurjāna savāktas un pierakstītas tautas dziesmas un tautas deju melodijas. 1.daļa "Jandāls". Izmantota sena latviešu tautas melodija, kurai pielikts ievads un vidusdaļā izmantota tautas dziesma "Cūka rudzos" 2.daļa "Tūgaliņ, tāgadiņ". Izmantots dejas senlaicīgs variants. Šo daļu A.Jurjāns uzrakstīja pirmo. Tikai pats sākums ir līdzīgs šai dejai. 3.daļa "Nabaga deja". Izmantots augsts reģistrs un augsti skanoši instrumenti. Vidusdaļā skan latviešu tautas dziesma "Pieci gadi kalpiņš biju". 4.daļa "Ačikops". Izmantotas 5 dažādas melodijas, jūtama krievu tautas mūzikas ietekme.

• "Dziesmu svētku maršs" (1880), kas kļūst par pamatu latviešu simfoniskās mūzikas attīstībai
• Elēģiskais koncerts čellam ar orķestri (1889)
• Simfoniskais tēlojums "Latvju tautas brīvlaišana" (1891)
• Kantāte "Līgojiet, līksmojiet" (1893)
• "Sēru maršs" (1907)

Solo dziesmas

• "Šūpļa dziesmiņa"
• "Kā zagšus"
• "Asaras"
• "Jel nevaicā"
• "Jel pasmaidi", u.c.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Jurjāns.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Liis profils
• Biogrāfija Arhivēts 2016. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• Andreja Jurjāna 160. dzimšanas diena - Google Doodle^{[novecojusi saite]}