Augšogres pazeminājums
Augšogres pazeminājums ir dabas apgabals Vidzemes augstienes dienvidrietumos.[1] Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā gar Ogres upes ieleju un turpinās kā Viduslatvijas nolaidenums. Atdala Piebalgas pauguraini ziemeļos no Vestienas pauguraines dienvidos.
| Augšogres pazeminājums | |
|---|---|
.jpg) Ainava pie Ērgļiem | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Latvija |
| Ietilpst | Vidzemes augstiene |
| Garums | 30 km |
| Platums | 10 km |
| Platība | 417 km2 |
| Koordinātas | 56°56′N 25°39′E / 56.933°N 25.650°EKoordinātas: 56°56′N 25°39′E / 56.933°N 25.650°E |
  Augšogres pazeminājums | |
Ģeoloģija
labot šo sadaļuAugšogres pazeminājums ir glaciotektonisku ieplaku virkne, kam pamatā atrodas līdzena, 95—110 m vjl augsta subkvartārā virsa, kuru veido galvenokārt augšdevona karbonātieži. Pamatiežus sedz ap 100 m bieza kvartāra nogulumu sega, kas veidojas galvenokārt no augšējā un vidējā pleistocēna morēnas. Bieži to klāj smilts un grants slāņi, virs kuriem pazeminājuma rietumu daļā atrodas 3—5 m biezi limnoglaciālo mālu un aleirītu nogulumi. Pazeminājuma teritorijā ir vairākas smilts un grants atradnes.
Reljefs
labot šo sadaļuReljefā dominē viļņots fluvioglaciāls līdzenums ar atsevišķām kēmu pauguru un glaciokarsta ieplaku grupām. Samērā lielu teritorijas daļu aizņem pārpurvotas ieplakas un purvi.
Pazeminājuma centrālais elements ir Ogres upes ieleja. Austrumu daļā līdz Piterāniem tai raksturīga palienes tipa ieleja, kur plakanajos līdzenuma posmos, purvos un purvainās ieplakās tā vāji izteikta. Paliene zema, tā saplūst ar apkārtējo reljefu. Upei šķērsojot pauguru vai pacēlumu joslas, veidojas šaura, erozīva, 5—10 m dziļa ieleja ar akumulācijas palieni. Rietumu daļā ielejas dziļums palielinās līdz 15 m, upe līkumo starp limnokēmu vai morēnu pauguriem.
Klimats
labot šo sadaļuAugšogres pazeminājumam ir Vidzemes augstienei raksturīgs klimats. Gada vidējā temperatūra 4,7—4,8 °C, janvāra — –7 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 120 dienas, nokrišņu daudzums — 800 mm gadā, rietumu un centrālajā daļā 650—700 mm.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuAugšogres pazeminājuma hidrogrāfiskā tīkla pamatā ir Ogres upe un tās pietekas Virdzīte, Ilzīte, Sustala, Meltne, Valola. Daudz ezeru, lielākie no kuriem ir Gulbēris, Nedzis, Briņģu ezers, Ūbēris, Pāvītes ezers, Jumurdas ezers. Apvidum raksturīgi daudzie zemie un pārejas purvi, lielākais no kuriem ir Palšs.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuDaļa Augšogres pazeminājuma lejpus Ērgļiem ietilpst Ogres ielejas dabas parkā. Pastāv arī Palšu purva un Jumurdas ezera dabas liegumi.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 90. lpp.