Pēteris Sarķis (dzimis 1862. gada 13. maijā, miris 1895. gada 24. jūnijā) bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Pēteris Sarķis
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 13. maijā
Cesvaines pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1895. gada 24. jūnijā (33 gadi)
Kusas pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība, žurnālistika
Valoda latviešu
Žanri fabulas

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis Cesvaines pagasta "Stiprajos" muižas vīndedža ģimenē. Mācījās Cesvaines pagasta skolā un Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā. Laikā no 1879. līdz 1884. gadam mācījās Baltijas skolotāju seminārā, gadu bija spiests pārtraukt skološanos vājās veselības dēļ.

1884. gadā Pēteris Sarķis sāka darbu Kusas pareizticīgo draudzes skolā, kura tolaik atradās vēlākās Kusas krejotavas vietā. Desmit gadus līdz 1894. gadam bija skolas pārzinis, nodibināja Kusā jaukto kori, rīkoja priekšlasījumus un teātra izrādes.

Būdams atturībnieks, 1893. gadā Kaņepēnu mājās nodibināja "Atturībnieku biedrību", kuras dalībnieki lasīja referātus un rīkoja tematiskos vakarus. Bija arī laikraksta Dienas Lapa līdzstrādnieks, rakstīja gan literatūrkritiskus apcerējumus, gan arī publicēja savas fabulas un satīriskus dzejoļus. Ideoloģiski tuvs Jaunajai Strāvai. No 1894. līdz 1895. gadam strādāja par skolotāju Ropažu mazgadīgo noziedznieku labošanas kolonijā.

Miris 1895. gada jūnijā Kusā no diloņa un apglabāts Kārzdabas pareizticīgo draudzes kapos, kur draugi un viņa darba cienītāji 1896. gadā uzlika kapa pieminekli.

Darbi labot šo sadaļu

Sarķis bija fabulas žanra aizsācējs latviešu literatūrā. 1898. gadā izdots viņa dzeju un fabulu krājums "Pasaciņas". Ir izdota arī komēdija "Tēva asaras", kur prototips ņemts no Kusas "Stalīdzēnu" mājām, bet divas lugas palikušas rokrakstā.

Izmantotā literatūra labot šo sadaļu

  • A. Trečaks. "Sarkaņu pagasts. vēsture, izglītība. kultūra". Rīga: SIA Haidenfelde, 2007. - 126 lpp. ISBN 978-9984-39-272-1