Gaiziņš
Gaiziņš[1] jeb Gaiziņkalns ir paugurs Vidzemes augstienē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, augstākais paugurs Latvijā. Tā absolūtais augstums sasniedz 311,94 metrus virs jūras līmeņa.[2]
| Gaiziņš | |
|---|---|
| |
  Gaiziņš |
|
| Augstums | 311,94 m v.j.l. |
| Atrašanās vieta | Latvija |
| Augstiene | Vidzemes augstiene |
 Gaiziņš Vikikrātuvē
| |
Vēsture labot šo sadaļu
Kalna vecumu ģeologs Vitālijs Zelčs novērtējis kā vairāk nekā 16 000 gadu.[3]
Zināms, ka jau 19. gadsimtā uz Gaiziņkalna rīkotas zaļumballes. Frīdriha Georga Vilhelma Strūves 1816. gadā uzsākto starpvalstu triangulācijas mērījumu laikā viņš ar ekspedīciju 1817. un 1818. gadā veica arī Gaiziņkalna (tālaika nosaukums: Gaissa-kalns) augstuma mērīšanu, nosakot tā augstumu 968 pēdas jeb 313,4 m v.j.l. Par Gaiziņkalnu „Baltijas Vēstneša” 1878. gada 36. numurā rakstīja Reinis Kaudzīte[3]:
„Uz Gaiziņa, tāpat kā uz Bākūža kalna, atradām linus, gandrīz pašā augstumā iesētus un diezgan kupli paaugušus... Itin kā uz pašas Gaiziņa muguras būtu auglībai un jaukumam robeža likta, tā manim toreiz tur izskatījās.”
— Reinis Kaudzīte „Baltijas Vēstneša” 1878. gada 36. numurs[3]
Tā paša gada „Baltijas Vēstneša” 35. numurā arī publicēts garš botāniķa Jāņa Ilstera dzejolis „Gaisziņu kalns”, kurā viņš daudzinājis Gaiziņu[3]:
Ar godbijību sveicu tevi, sirmais
Tu stingrais pīlārs, vecais Gaiszinis;
No Latvju zemes augstumiem tu pirmais,
Kas galotni tik augstu pacēlis.— Jānis Ilsters „Baltijas Vēstneša” 1878. gada 35. numurs[3]
1930. gadā Gaiziņā uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā, bet par godu Latvijas prezidenta Alberta Kvieša apmeklējumam kalna virsotnē uzstādīja akmeni ar iekaltu uzrakstu: „Valsts prezidents Alberts Kviesis 1930. g. 17. VIII apmeklēja šo augstāko vietu Latvijā.”[3]
1987. gadā ap Gaiziņu 1500 ha platība izveidoja Gaiziņkalna dabas parku.[3]
Skatu tornis labot šo sadaļu
Gaiziņkalna ķieģeļu skatu torņa celtniecība tika uzsākta 1982. gadā pēc 1978. gadā izstrādāta projekta un tā arī līdz galam netika pabeigta. Sākotnēji skatu torņa augstums bija plānots 51 metrs, bet celtniecības gaitā tā augstums tika samazināts līdz 41 metram. Skatu torņa celtniecības pabeigšanai pietrūka līdzekļu. Turklāt darbu gaitā tika konstatēts, ka skatu torņa pamati ir nepareizi izbūvēti, tādēļ celtne nebija droša un ekspluatācijā tā arī netika nodota.[4][5][6]
2012. gada 14. decembrī, daudzu interesentu acu priekšā, skatu tornis tika demontēts, uzspridzinot to. To bija uzņēmies Zemessardzes 54. Inženiertehniskais bataljons un viss noritēja pēc iecerētā plāna — veicot spridzināšanu ap plkst. 13.00, tornis sadalījās divās daļās un sabruka.[4][5]
Galerija labot šo sadaļu
-
Viena no Gaiziņkalna slēpošanas trasēm -
Gaiziņkalna dienvidaustrumu nogāze -
Skats uz Gaiziņkalna Ziemeļu nogāzi -
Bijušais tornis Gaiziņkalna virsotnē
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Gaiziņš Vietvārdu datubāze
- ↑ Gaiziņkalna augstuma precizēšana Arhivēts 2016. gada 24. novembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Guntis Eniņš. «51. Staltais Gaiziņš rudzu laukos...». Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 242.—247. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
- ↑ 4,0 4,1 «Uzspridzina Gaiziņkalna veco skatu torni. VIDEO». Kasjauns.lv. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
- ↑ 5,0 5,1 «No Gaiziņkalna torņa palikušas tikai drupas». tvnet.lv. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
- ↑ «Uzspridzināts Gaiziņkalna tornis». Diena. 2012. gada 14. decembris. Skatīts: 2016. gada 20. septembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaiziņš.