Maliena
- Šis raksts ir par Vidzemes daļu. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Brenci.
Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.
Jēkabs Zvaigznīte 1860. gadā savu no vācu valodas tulkoto joku grāmatu Die Schildbürger nosauca "Par malēniešiem", vēlāk viņš "Pēterburgas Avīzēs" publicēja humoristiskus rakstiņus izdomātā Alūksnes malēniešu izloksnē. Rainis "Dienas Lapā" iespieda kodolīgu satīru mākslīgi sagrozītā stilā par Malienas sadzīvi, kaušļiem, žūpām, teātra biedrību nebūšanām utt., beigās piemetinādams, ka tas noticis Subatē. Pēc "Mērnieku laiku" iznākšanas 1879. gadā vārdu "malēnieši" pamazām aizstāja vārds "čangalieši".[1]
Malienas vārda lietojumi
labot šo sadaļu- Madonas laikraksts "Malienas Dzīve" (1911—1912)
- Alūksnes laikraksts "Maliena" (1919)
- Malienas atsevišķais bataljons, saformēts Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā no Meirānu un Lubānas partizānu nodaļām
- Alūksnes laikraksts "Malienas Ziņas" (no 1925. gada)
- Madonas laikraksts "Malienas Līdums" (1930)
- Alūksnes laikraksts "Malienas Balss" (1931)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 25 499.—25 502. slejas. Rīga: 1935.—1936.