Kurzemes pilskalni
Kurzemes pilskalni ir kuršu, līvu vai vikingu būvēti nocietinājumi Kurzemes pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu (kiligundu) pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Vēsture
labot šo sadaļuRakstītas ziņas par Kurzemes pilskalniem atrodamas no 9. gadsimta, kad Brēmenes bīskaps Rimberts savā hronikā “Svētā Ansgara dzīve” (Vita s. Anskarii) vēstīja par zviedru vikingu ķēniņa Olafa uzbrukumu kuršu ķēniņvalsts pilsētai (urbs regni) Ezerpilij (Seeburg), ko aizstāvējuši 7000 karavīru ("Ezerpils kauja") un Apūlei (Apulia), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru ("Kauja pie Apūles").
No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tajā laikā pastāvēja astoņas Kursas zemes: Pilsāts, Megava, Ceklis, Duvzare, Piemare, Bandava, Ventava un Vanemane jeb Miera Kursa. 1253. gadā Kursas zemes sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija, bet pēc Kuršu sacelšanās (1260—1267) apspiešanas daļa no dienvidu zemēm (Ceklis) pakļāvās žemaišiem un tagad atrodas Lietuvas teritorijā.
Livonijas krusta karu hronikās, Kursas dalīšanas līgumos un citos dokumentos pieminēti Aizputes, Alsungas, Buses (Matkules), Dundagas, Dzintares, Embūtes, Kandavas, Kazdangas (Lažas), Pūres, Puzes, Sabiles, Talsu, Ugāles, Vārtājas, Veckuldīgas, Tukuma un citi pilskalni.
Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)
labot šo sadaļuPēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Kurzemes pilskalnu apsekojumiem[1] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi Kurzemes pilskalni Ventspils, Talsu, Aizputes, Kuldīgas un Liepājas apriņķos (bez Tukuma apriņķa un Rīgas apriņķa Slokas pagasta pilskalniem):[2]
- Aizputē — Baznīcas kalnā
- Aizviķu pagastā 2 pilskalni — 1. 1 km uz ziemeļiem no Aizviķiem; 2. pie Diždāmes
- Alšvangas pagastā — starp baznīcu un ordeņa pili
- Asītes pagastā 2 pilskalni — 1. pie Tiltniekiem; 2. pie Elka mājām
- Basu pagastā — pie Basiem
- Cieceres pagastā — pie Pilskalniem (3 km uz dienvidaustrumiem no Lielcieceres)
- Cīravas pagastā — 3 km uz dienvidiem no Cīravas, pie Akmenes ietekas Durbē
- Dunalkas pagastā — pie Graviņiem
- Dundagas pagastā 3 pilskalni — 1. Dundagas dzirnavu ezera krastā; 2. pie Pāces ciema dzirnavu ezera salā; 3. pie Īveniekiem
- Durbes pagastā — pie Šilderiem
- Dzērves pagastā — pie Grāvjiem (pie Ilmedes ietekas Tebrā)
- Embūtes pagastā — pie Embūtes muižas
- Gaviezes pagastā — 0,5 km uz dienvidiem no Gaviezes
- Gramzdas pagastā — pie Vecvagariem (3 km uz dienvidaustrumiem no Trekņiem)
- Grobiņā — Dzirnavezera krastā
- Īvandes pagastā — pie Leiškalniem, Kukšu ezera krastā
- Kalētu pagastā — Bārtas un Vārtājas satekā
- Kalvenes pagastā 2 pilskalni — 1. pie Pavāriņiem (Kalves tuvumā); 2. pie Pilskalniem
- Kandavā
- Kandavas pagastā — pie Čapaļiem
- Kazdangas pagastā — pie Valatiem (3 km uz dienvidiem no Kazdangas)
- Kuldīgas pagastā — Ventas krastā 2,6 km uz ziemeļiem no Kuldīgas
- Lažas pagastā — pie Ormakalna
- Lībagu pagastā 2 pilskalni — 1. pie Mežītēm; 2. pie Vēveriem
- Medzes pagastā — 1 km uz ziemeļaustrumiem no Mātras
- Nīkrāces pagastā 3 pilskalni — 1. pie Vormsātes un Dzeldas satekas; 2. pie Jaunzemiem (3 km uz rietumiem no Lieldzeldas); 3. pie Upeniekiem
- Nogales pagastā — pie Ķirpjiem, 3 km uz ziemeļrietumiem no Nogales
- Nurmuižas pagastā — 3 km uz austrumiem no Talsiem, pie Talsu-Nurmuižas ceļa
- Padures pagastā 2 pilskalni — 1. pie Tigves; 2. Ventas krastā pie Beltiem
- Piltenes pagastā — pie Tāšiem (Lagzdenes tuvumā)
- Popes pagastā — 1 km uz rietumiem no Popes
- Puzes pagastā — 1 km uz dienvidrietumiem no Puzes
- Raņķu pagastā — pie Plostniekiem
- Rendas pagastā — pie Valdātiem, Abavas kreisajā krastā
- Sabilē
- Saldus pagastā — 1 km uz ziemeļaustrumiem no Saldus (pie mācītāja mājām)
- Snēpeles pagastā — pie Mazsalijas
- Strazdes pagastā — pie Degužiem (2,5 km uz rietumiem no Strazdes baznīcas)
- Tadaiķu pagastā — starp Kalneniekiem un Znotiņiem
- Talsos
- Turlavas pagastā 2 pilskalni — 1. pie Kalnējiem; 2. pie Lipaiķiem
- Ugāles pagastā — 1 km uz ziemeļiem no Ugāles
- Vaiņodes pagastā 3 pilskalni — 1. pie Bātes dzirnavām; 2. pie Vecpakuļiem; 3. 1 km uz austrumiem no Kalšiem
- Valgāles pagastā — pie Elciņiem (2 km uz ziemeļiem no Valgāles)
- Vecpils pagastā — pie Vecpils katoļu baznīcas
- Vērgaļu pagastā — pie Elka majam (1,5 km uz austrumiem no Vērgales baznīcas)
- Virgas pagastā — Vārtājas krastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Paplakas dzelzceļa stacijas
- Zlēku pagastā — pie Paventiem
- Zvārdes pagastā 2 pilskalni — 1. 1 km uz austrumiem no Strīķiem; 2. 1 km uz ziemeļiem no Koku muižas
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)
labot šo sadaļu1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Kurzemes pilskalni (Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu, Tukuma (izņemot Jaunpils pagastu) un Ventspils rajonos) — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[3][4][5]
- Dižgabala kalns — Alsunga, starp Pils ielu un Dzirnavu ezeru, nr. 1203.
- Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni — Alsungas pagasts, pie Zundēm un bijušajiem Leiškalniem, Pils ezera krastā, nr. 1207.
- Pūjalgu pilskalns — Ēdoles pagasts, pie Pūjalgām, nr. 1214.
- Basu pilskalns — Gudenieku pagasts, pie Baļļām un Varkaļiem, nr. 1220.
- Vecmuižas (Īvandes) pilskalns — Īvandes pagasts, pie Avotiem, nr. 1212.
- Kabiles pilskalns — Kabiles pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1230.
- Veckuldīgas pilskalns ar senpilsētu — Kuldīga, starp Veckuldīgas upīti un Ventu, nr. 1232.
- Kurmāles (Meņģu) pilskalns — Kurmāles pagasts, starp Lauciniekiem un Meņģēm, nr. 1236.
- Sermites pilskalns — Laidu pagasts, starp Vecmuižām un Paegļiem, nr. 1240.
- Nīkrāces (Upenieku) pilskalns — Nīkrāces pagasts, Šķerveles upes krastā pie bijušajiem Upeniekiem, nr. 1241.
- Dzeldas (Dzelzgales) pilskalns — Nīkrāces pagasts, pie bijušajiem Pilskalniem, nr. 1243.
- Namdaru kalns — Nīkrāces pagasts, pie Melderiem un bijušajiem Namdariem, nr. 1244.
- Vormsātes pilskalns — Nīkrāces pagasts, pie Melderiem, Dzeldas un Šķerveles upju satekā, nr. 1245.
- Imuļu (Lēnu) pilskalns — Nīkrāces pagasts, pie Robežniekiem un Zvaguļiem, nr. 1246.
- Padures (Beltes) pilskalns ar apmetni — Padures pagasts, pie Pilskalniem un Jaunbeltēm, nr. 1248.
- Tigves (Tigas) pilskalns — Padures pagasts, pie Viršiem, nr. 1249.
- Krūku pilskalns — Pelču pagasts, pie Gēriem un bijušajiem Pārupjiem, nr. 1226.
- Mordaiķu pilskalns — Rendas pagasts, pie Avotniekiem, nr. 1255.
- Rendas pilskalns — Rendas pagasts, pie Valdātiem, nr. 1259.
- Krievu kalns — Skrundas pagasts, pie bijušās Vēršu muižas, nr. 1263.
- Raņķu (Plostnieku) pilskalns — Skrundas pagasts, Saveniekos, nr. 1265.
- Mazsāliju pilskalns ar apmetni — Snēpeles pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1266.
- Turlavas (Kundu) pilskalns — Turlavas pagasts, pie Vārpām un Muižciemiem, nr. 1273.
- Lipaiķu pilskalns — Turlavas pagasts, Sudmaleju kapsētā pie Pilskalniem, nr. 1274.
- Baznīcas kalns — Aizpute, Liepājas iela 3, Tebras upes labajā krastā, nr. 1276.
- Baltcepuru pilskalns — Aizputes pagasts, pie Baltcepurēm un Avotiņiem, nr. 1278.
- Orma kalns — Aizputes pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1281.
- Kapličas kalns — Aizputes pagasts, pie Vizbuļiem, nr. 1282.
- Gaiļa kalns — Bunkas pagasts, pie Bumbuļiem, nr. 1289.
- Krotes pilskalns — Bunkas pagasts, pie Dzintarniekiem un Pilskalniem, nr. 1290.
- Zviedru kapi — Bunkas pagasts, pie Šalkām, nr. 1291.
- Blieķu kalns — Cīravas pagasts, pie Brīvzemniekiem, nr. 1296.
- Dunalkas Elku kalns — Dunalkas pagasts, pie Graviņām, nr. 1310.
- Šilderu Elkas kalns (nocietināta senvieta) — Durbes pagasts, pie Stūrmaņiem un Šilderiem, nr. 1319.
- Embūtes pilskalns — Embūtes pagasts, pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā, nr. 1322.
- Tulču pilskalns — Embūtes pagasts, pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā, nr. 1326.
- Vēreskalns — Embūtes pagasts, starp Vēreskalniem un Kalniņiem, nr. 1328.
- Gaviezes Elkukalns — Gaviezes pagasts, pie Elkukalniem, nr. 1329.
- Vārtājas pilskalns ar senpilsētu — Gaviezes pagasts, pie Kalneniekiem un Znotēniem, nr. 1331.
- Straujenieku pilskalns — Gramzdas pagasts, pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem, nr. 1333.
- Pilskalns — Gramzdas pagasts, pie Gramzdas kapsētas, nr. 1334.
- Aizvīķu pilskalns — Gramzdas pagasts, pie Pileniekiem, nr. 1336.
- Diždāmes pilskalns — Gramzdas pagasts, pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā, nr. 1337.
- Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta — Grobiņa, Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā, nr. 1340.
- Krūtes pilskalns — Kalētu pagasts, Bārtas un Vārtājas upju satekā, nr. 1346.
- Kalētu pilskalns — Kalētu pagasts, pie Plūdoņiem, Apšupes krastā, nr. 1349.
- Kalvenes pilskalns — Kalvenes pagasts, pie Mežsargiem, nr. 1352.
- Drogas pilskalns — Kalvenes pagasts, pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā, nr. 1353.
- Baznīcas kalns — Kazdangas pagasts, Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam, nr. 1354.
- Rinku (Boju) pilskalns — Kazdangas pagasts, pie bijušajām Kalnarinkām, nr. 1356.
- Kazdangas (Valatas) pilskalns — Kazdangas pagasts, pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā, nr. 1359.
- Vītoliņu pilskalns — Kazdangas pagasts, pie Vītoliņiem, nr. 1360.
- Lažas pilskalns — Lažas pagasts, Lažas kapsētā, nr. 1361.
- Dzintares pilskalns — Lažas pagasts, pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā, nr. 1365.
- Medzes pilskalns — Medzes pagasts, Medzes parkā, nr. 1367.
- Mātras (Kalnmaļu) pilskalns — Medzes pagasts, pie Kalnmaļiem, nr. 1370.
- Tāšu pilskalns — Medzes pagasts, pie Vitkām, nr. 1376.
- Asītes pilskalns — Priekules pagasts, Audaru muižā pie Buņģiem, nr. 1383.
- Gravas-Sudmaļu pilskalns — Priekules pagasts, pie Gravas-Sudmaļiem, Runas un Kauliņupes satekā, nr. 1390.
- Ķerru pilskalns — Priekules pagasts, pie Ķerrām, nr. 1391.
- Trekņu pilskalns — Priekules pagasts, pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spreceles upju satekā, nr. 1392.
- Kaltes pilskalns — Priekules pagasts, pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā, nr. 1394.
- Pilspurva kalns (nocietināta senvieta) — Priekules pagasts, pie Saulītēniem, nr. 1395.
- Elku kalns — Priekules pagasts, pie Upeniekiem, nr. 1396.
- Sakas pilskalns — Sakas pagasts, Durbes un Tebras satekā, nr. 1418.
- Elka kalns — Sakas pagasts, pie Apiņiem, Durbes upes krastā, nr. 1419.
- Bātas pilskalns — Vaiņodes pagasts, Bātas Dzirnezera pussalā, nr. 1426.
- Lanku pilskalns — Vaiņodes pagasts, pie Vecpakuļiem, nr. 1429.
- Spingu pilskalns — Vaiņodes pagasts, starp bijušajām Spingām un bijušajiem Dunkurēniem, Elkas upītes krastā, nr. 6147.
- Vecpils pilskalns — Vecpils pagasts, Vecpils kapsētā, nr. 1438.
- Elka kalns — Vērgales pagasts, pie bij. Elkiem, nr. 1430.
- Brūveru pilskalns — Virgas pagasts, pie Brūveriem, nr. 1439.
- Paplakas pilskalns — Virgas pagasts, pie Melnupes ietekas Virgā, nr. 1444.
- Purmsātu (Upes) pilskalns — Virgas pagasts, pie Upēm, Birkstales upes krastā, nr. 1446.
- Cieceres pilskalns — Brocēnu pagasts, pie bijušajiem Pilskalniem, Cieceres upes labajā krastā, nr. 2150.
- Gaiķu pilskalns — Gaiķu pagasts, pie Kloņiem un Pilskalniem, Satiķu ezera dienvidu krastā, nr. 2152.
- Mizaiņu pilskalns — Lutriņu pagasts, pie bijušajiem Mizaiņiem un Stūrīšiem, nr. 2157.
- Cīrulenes kalns — Nīgrandes pagasts, pie Laurupītes ietekas Ventā, nr. 2159.
- Striķu pilskalns — Novadnieku pagasts, pie bij. Striķiem un Aizkalniem, nr. 2162.
- Karātavu kalns — Rubas pagasts, pie Platkājiem, nr. 2168.
- Platkāju pilskalns — Rubas pagasts, pie Platkājiem, nr. 2169.
- Saldus pilskalns — Saldus, pie Saldus ezera, vecās Saldus-Rīgas šosejas malā, nr. 2170.
- Bendeļu pilskalns (Vecais kalns) — Zirņu pagasts, pie Bendeļiem, nr. 2176.
- Airītes pilskalns — Zirņu pagasts, pie Siliem, Strazdiņiem un Airītes dzelzceļa stacijas, nr. 2178.
- Valgales pilskalns — Abavas pagasts, pie Bandeniekiem, nr. 2183.
- Rumbas pilskalns — Abavas pagasts, pie Mazbrūveļiem, nr. 2189.
- Kalna dārzs — Dundagas pagasts, Dundagas ezera pussalā pie pils, nr. 2200.
- Pāces pilskalns — Dundagas pagasts, Pāces dzirnavu dīķa salā, nr. 2203.
- Puiša kalns — Dundagas pagasts, pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā, nr. 2207.
- Dāvida pils — Dundagas pagasts, pie Zeltsiliem, nr. 2210.
- Dundagas pilskalns — Dundaga, Sporta iela 8, nr. 2198.
- Spāres pilskalns — Ģibuļu pagasts, Spārē pie Brīvniekiem, nr. 2215.
- Mežītes pilskalns ar apmetni — Laucienes pagasts, pie Muceniekiem, nr. 2234.
- Milzu kalns — Laucienes pagasts, pie Sapņu ezera, nr. 2235.
- Kāravkalns — Lībagu pagasts, pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē, nr. 2243.
- Sabiles pilskalns ar senpilsētu — Sabile, pie Pilskalna un Kandavas ielām, nr. 2257.
- Strazdes pilskalns — Strazdes pagasts, pie Mežmaļiem, nr. 2264.
- Talsu pilskalns ar senpilsētu — Talsi, Talsu ezera rietumu krastā un slimnīcas teritorijā, nr. 2268.
- Bašķiņkalns — Ārlavas pagasts, pie bijušajiem Kalnmaļiem, nr. 2270.
- Dupurkalns — Valdemārpils, Valdemārpils, pie estrādes, nr. 2275.
- Engures pilskalns (Marijas, Baznīcas kalns) — Engures pagasts, pie Vecupes, nr. 2283.
- Vecsātu pilskalns ar apmetni — Jaunsātu pagasts, Vecsātos pie Ķīšiem, nr. 2295.
- Matkules pilskalns ar apmetni — Matkules pagasts, pie Busēm, nr. 2310.
- Čāpuļu pilskalns — Kandavas pagasts, pie Čāpuļiem, nr. 2297.
- Kandavas pilskalns (Baznīckalns) — Kandava, Abavas iela, nr. 2303.
- Kaņiera pilskalns — Lapmežciema pagasts, starp Antiņciemu un Čaukciemu, nr. 2307.
- Pūres Mūļu kalns — Pūres pagasts, pie Pūres skolas, nr. 2314.
- Ūdru Milzukalns — Smārdes pagasts, pie Ūdriem, nr. 2322.
- Tukuma pilskalns — Tukums, Pilskalna iela, nr. 2328.
- Vecmoku pilskalns — Tumes pagasts, pie Bērzkalniem, nr. 2329.
- Veckuipju pilskalns — Viesatu pagasts, pie Dreimaņiem un Salmiņiem, nr. 2330.
- Venteru pilskalns — Zantes pagasts, pie Venteriem, nr. 2333.
- Lagzdīnes pilskalns — Piltenes pagasts, pie Kalniem, nr. 2532.
- Popes pilskalns — Popes pagasts, pie Pilskalniem, nr. 2538.
- Puzes pilskalns — Puzes pagasts, starp Ķesteriem un Pilskalniem, nr. 2545.
- Ugāles pilskalns — Ugāles pagasts, pie Gravām, nr. 2557.
- Jaunvietu pilskalns — Ugāles pagasts, pie Jaunvietām, nr. 8336.
- Pabērzkalns ar apmetni — Zlēku pagasts, pie Jaunbērzkalniem un Priedniekiem, nr. 2594.
- Lāmu pilskalns — Zlēku pagasts, pie Lamiķiem, nr. 2596.
- Paventu pilskalns — Zlēku pagasts, pie Paventām, nr. 2598.
- Valleskalns — Zlēku pagasts, pie Raganas upes ietekas Ventā, nr. 2599.
- Zlēku Karātavu kalns — Zlēku pagasts, Zlēkās, nr. 2600.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 344 — 32 346 slejas. Rīga: 1937.-1938.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2011. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Talsu rajons — Ventspils rajons)