Nogales pagasts
Nogales pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Rīgas līča krastā. Robežojās ar Talsu apriņķa Lubezeres, Ārlavas, Vandzenes un Upesgrīvas pagastiem. Pagasta valde atradās Nogalē, kādu laiku arī Jaunciemā.[2][3] Lielākās apdzīvotās vietas bija Nogale, Kaltene un Jaunciems.
| Nogales pagasts (līdz 1949. gadam) | ||
|---|---|---|
 | ||
| Apriņķis: | Talsu apriņķis | |
| Centrs: | Nogale | |
| Kopējā platība: | 73,4 km2 | |
| Iedzīvotāji (1935): | 1239[1] | |
| Blīvums (1935): | 16.9 iedz./km2 | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Nogallen | |
| krievu: | Ногалленская | |
Vēsture labot šo sadaļu
Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Nogales pagasta teritoriju līdz 1920. gada agrārajai reformai veidoja baroniem von Firksiem (vēlāk Tranzē un Nolkeniem) piederošie Nogales muižas īpašumi. Pagasta teritorijā atradās Nogale, Jaunciems, Kaltene, Laukmuiža un Griķlībe.
1930. gados pagastā bija 44 vecsaimniecības, 77 jaunsaimniecības, kā arī 144 amatnieku u.c. sīksaimniecības ar 618,3 ha zemes.[4]
Nogales muiža ar Kaltenes ciemu sadalīta 252 vienībās, 4 no tām bijušās rentes mājas. Pagastā atradās pienotava un 2 pagastskolas - Nogalē un Kaltenē. Kaltenē arī atradās zvejnieku biedrība "Kaija" un zvejnieku kooperatīvs "Dzintarkrasts", Nogalē - izglītības biedrība “Vairāk gaismas”. Pagasts piederēja pie Ārlavas evaņģēliski luteriskās draudzes un Nurmuižas evaņģēliski luteriskās draudzes.[4]
1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Jaunciema un Nogales ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Talsu rajonā. Mūsdienās Nogales pagasta teritorija iekļauta Talsu novada Rojas, Lubes, Ārlavas un Vandzenes pagastos.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latvijas ceļu karte. Mērogs 1:200 000. Šoseju un zemesceļu departaments. 1940. Rīga.
- ↑ 1. 1920-1940 kadastrs. Zemkopības ministrija. 1920.-1940.
- ↑ 4,0 4,1 Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. Latviešu konversācijas vārdnīca, 15. sējums. Rīga : A. Gulbja apgāds, 1937.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |