Kaņiera pilskalns

Kaņiera pilskalns atrodas Tukuma novada Lapmežciema pagastā. Pilskalnu apsekojis un aprakstījis Ernests Brastiņš: Piecus kilometrus uz ziemeļiem no Ķemeriem atrodas Kaņiera ezers. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta Pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metru augsts un 25 metrus garš uzbedums, kurš, apliekdamies gar pussalas dienvidu un ziemeļu sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļu malā uzbedums top divkāršs un stiepjas uz rietumiem 100 m garumā. Dienvidu pusē tas ir zemāks un it kā taka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.

Kaņiera pilskalns
Kaņiera pilskalns
Kaņiera pilskalns
Atrašanās vieta	Lapmežciema pagasts, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	56°59′30″N 23°26′05″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Kaņiera pilskalns
Aizsardzības numurs	2307
Vērtības grupa	Reģiona nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā.

Teikas stāsta, ka šai pilskalnā esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām. Pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās ostas.

Pilskalna mītņu slānis pusmetru dziļš, un rokot tajā atrasti dauzīti kauli un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur tur sakrauti čupās. Pilskalnā pļauj sienu briežu un stirnu uzturam.

Par Kaņiera pilskalnu rakstīts vairāk kā par kuru katru citu Latvijas pilskalnu, tomēr arheoloģiski tas vēl nav izpētīts. Daudz pārrunu radījušas Kaņiera rietumu krastā esošās akmeņu rindas, kuras stiepjas tālu gar ezera malu. Sākumā domāja, ka šīs akmeņu rindas esot aizvēsturiska cilvēka darbs, līdz beidzot profesors B. Doss norādīja, ka rindās novietotie akmeņi esot ledus darbības rezultāts. Šis pēdējais izskaidrojums arī visticamākais, jo nekādiem cilvēka spēkiem nav iespējams veikt tik kolosālu darbu. Šo pilskalnu pirmais atradis Dorings 1867. gadā.

Atsauces

• 
  3D modelis
• 
  Kaņiera pilskalna aerofoto

Ārējās saites

• Kaņiera pilskalns