Kandavas pilskalns

Kandavas pilskalns
Kandavas pilskalns
	Kandavas pilskalns
Citi nosaukumi	Baznīckalns
Atrašanās vieta	Kandava, Tukuma novads, Latvija
Koordinātas	57°2′28″N 22°46′58″E / 57.04111°N 22.78278°EKoordinātas: 57°2′28″N 22°46′58″E / 57.04111°N 22.78278°E
Veids	Pilskalns
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Kandavas pilskalns (Baznīckalns)
Aizsardzības numurs	2303
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns,^[1] atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kandavas pilskalns

Pārskats

Nocietinājums izveidots Abavas senlejas kraujā. Visas pilskalna nogāzes ir ļoti stāvas. Kalna ziemeļu pusē izveidots 36 m garš valnis, gar kura austrumu galu joprojām saskatāma senā uzejas vieta. Kalna augstums - 10 m. Kalna plakuma izmēri 40x26 m. Plakums ticis arts līdz pat 20. gadsimta 20. gadiem.^[2] Kultūrslāņa biezums sasniedz 1 m un apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Tiek uzskatīts, ka Kandavas pilskalns, par spīti nelielajiem izmēriem, varētu būt bijis visai ievērojams senās kuršu Vanemas zemes centrs.

Pats senākais Kandavas pilskalna zīmējums un plāns bija publicēts 1842. gadā F. Krauzes darbā "Neckrolivonica jeb Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes senlietas līdz kristīgās reliģijas ieviešanai". 1869. gadā pilskalnu uzmērīja vācu zinātnieks Augusts Bīlenšteins, bet 1922. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu pētīja un uzmērija Ernests Brastiņš.

Pirmo reizi Kandava (latīņu: Candowe) vēsturiskos dokumentos minēta 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem, ko tā sauktās Miera Kursas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza ar Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti.