Bandava
Bandava (latīņu: Bandowe) bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai. Bandava (Bandowe) pirmoreiz minēta otrajā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem (1231. gada 17. janvārī) un citos vēlākos dokumentos. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos, Ventavas zemi ziemeļos, Piemares zemi rietumos un Duvzares un Cekļa zemēm dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads.
| |||||||||||||||||||||||||||||
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuBandava bija viena no visblīvāk apdzīvotajām kuršu zemēm. Tās galvenais centrs atradies pilskalnā pie Ventas[1], netālu no Kuldīgas, kas vēlākajos gadsimtos kļuva par visas Kurzemes galveno pilsētu.
Nosaukums
labot šo sadaļuIespējams, ka zemes nosaukums cēlies no vārda "banda", ar ko apzīmēja zemes gabalu, ko deva algas vietā kalpam. Vārds saglabājies suitu izloksnē.[2]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Bandavas zeme tika sadalīta divās daļās. Ziemeļaustrumu daļu ar Kuldīgas pili pie Ventas saņēma Livonijas ordenis, bet dienvidrietumu daļu ar Aizputes un Embūtes pilīm turpmāk pārvaldīja Kurzemes bīskapija.
Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Livonijas ordeņa daļā (divas trešdaļas no Bandavas):
- Walteten — Valtaiķi (Laidu pagasts),
- Sargamiten — Sermīte (Laidu pagasts),
- Wepele — Vaipas (Kazdangas pagasts),
- Lippeten jeb Lippayten — Lipaiķi (Turlavas pagasts) ,
- Libben — Libiņi (Turlavas pagasts),
- Scrunden — Skrunda,
- Irien jeb Yrien — Jērnieki vai Dziras (Nīgrandes pagasts),
- Turlowe — Turlava (Turlavas pagasts),
- Alswangen — Alsunga,
- Asen — Āžu mājas (Kazdangas pagasts),
- Arsen — Ārzes vai Ārdze (Laidu pagasts),
- Iherusalem jeb Iursalen — Ursuļi (Kazdangas pagasts),
- Arolde jeb Aralden — Urāle (Aizputes pagasts),
- Arden — Ardone (?) (Aizputes pagasts),
- castellatura Dzerbithen — Raņķu (Irbes?) pilskalns (Raņķu pagasts),
- Mesete jeb Masote — ? (Raņķu pagasts),
- Packare — Pakare?,
- Nicken jeb Nitthen — Nikte (Vārmes pagasts),
- Scheden — Šķēde (Vārmes pagasts),
- Pavelden jeb Paiulden — Snēpele (Snēpeles pagasts),
- Villegale — Vilgale (Kurmāles pagasts),
- Eze — Īvandes mācītājmuiža (Īvandes pagasts),
- Kewele jeb Kewalen — Ķimale (Īvandes pagasts),
- Kormale jeb Kormalen — Kurmāle (Kurmāles pagasts),
- Kemalen — Ķimale (Padures pagasts),
- Ywande — Īvande (Īvandes pagasts),
- Togowe jeb Tigwen — Tigas (Padures pagasts).
Līgumā minētās Bandavas apdzīvotās vietas Kurzemes bīskapa daļā (viena trešdaļa no Bandavas):
- Amboten — Embūte, (Embūtes pagasts),
- Kalten — Kalši, (Vaiņodes pagasts),
- Baten — Bāte, (Vaiņodes pagasts),
- Waruwe — Vārve, (Tadaiķu pagasts),
- Elkene — Elkuzeme, (Vaiņodes pagasts),
- Assiten — Asīte, (Priekules pagasts),
- Rese — Rēzas, (Embūtes pagasts),
- Cepse — Sepene, (Embūtes pagasts),
- Padoren — Tāšu Padure, (Kalvenes pagasts),
- Selde jeb Celde — Cildi, (Kazdangas pagasts),
- Lene — Lēņi, (Rudbāržu pagasts),
- Nodingen jeb Nedingen — Nēdinga, (Embūtes pagasts),
- Parbonen — Pērbone, (Kalvenes pagasts),
- Kalnien jeb Kalven — Kalvene, (Kalvenes pagasts),
- Apussen — Vecapūze, (Rudbāržu pagasts),
- Hasenpotten — Aizpute,
- Iameten — Jamaiķi, (Turlavas pagasts),
- Scherenden jeb Zerenden — Cerenda jeb Cindari, (Gudenieku pagasts),
- Adze — Adze, (Gudenieku pagasts),
- Pewe — Pievika (Gudenieku pagasts).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Francis Balodis 9.—12. gadsimteņu Latvija, "Senatne un Māksla", II, 6.lpp., 1936.
- ↑ suitunovads.lv. «Suitu - latviešu vārdnīca - suitunovads.lv». www.suitunovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-09. Skatīts: 2018-02-11.
Literatūra
labot šo sadaļu- Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krusta kari. Rīga, 2002
- A.Švābe. Senā Kursa. Straumes un avoti. I sējums. Rīga, A.Gulbis, 1938.
- Francis Balodis. 9.-12. gadsimteņu Latvija, "Senatne un Māksla", II, 6.lpp. 1936.
- Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 156.lpp.
- Договоры немецкого Ордена и его союзников с куршами. земгалами и сааремаасцами 1230—1284 гг. // Пути развития феодализма. М. 1972 (krieviski)
- Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002). (vāciski, kopsavilkums lietuviski)