Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē. Tās platība bija tikai aptuveni 400 km². Mūsdienās bijušo Duvzares teritoriju aizņem Lejaskurzemes etnogrāfiskais novads, un tajā ietilpst Dienvidkurzemes novada dienvidu daļa, kā arī neliela daļa ir mūsdienu Lietuvas teritorijā - Būtiņģe un Impiltis.

Duvzare latīņu: Terra Dowzare 9. gadsimts – 1263 Location of zeme Senās Kursas karte 13. gadsimtā Pārvaldes centrs Impilte Reliģija baltu pagānisms Valdība militāra aristokrātija Vēsture  - Dibināta 9. gadsimts  - Savā starpā sadalīja Livonijas ordenis un Kurzemes bīskapija 1263 Platība 400 km²

Nosaukums

13. gadsimta rakstos ir pieminēts, ka šajā zemē atrodas "Duvzares svētais ezers" (Die heilige See to Dovzare). Uzskata (K. Būga, 1961), ka zemes nosaukums esot cēlies no svētā ezera vārda (rietumbaltu: donis - dāvana, azaran - ezers). Iespējams, ka svētais ezers ir Papes ezers, tomēr ir izteikti arī citi viedokļi (Žulkus, Springmann, 2001).

Robežas

Duvzares dienvidu robeža aptuveni gāja pa tagadējo Latvijas-Lietuvas robežu, proti, pa Sventājas upi līdz mūsdienu Skodas pilsētai Bārtas upes krastos, tad pavērsās uz ziemeļiem līdz Priekules pilsētai. Ziemeļu robeža gāja pa Virgas, Vārtājas un Bārtas upēm uz leju līdz Liepājas ezeram. Duvzare robežojās ar Megavas zemi dienvidos, Bandavas un Cekļa zemēm austrumos un Piemares zemi ziemeļos.

Galvenais centrs

Duvzares galvenais politiskais un saimnieciskais bija Impiltis (dažādos avotos Emplitten, Empilten, Ampillen, Ampilten), pie kura vaļņiem atrastas divas apmetnes, kapulauks un upurakmens (Vaitkevičius, 1998). 1263. gadā Impiltes kuršu karaspēks aplenca Klaipēdas pili.

Iedzīvotāji

Par Duvzares iedzīvotājiem nav daudz ziņu. Arheoloģiski izpētīts vienīgi Tiltiņu kapulauks. 13. gadsimta vidū Duvzares zemē bija 14 apdzīvotas vietas (Mugurēvičs, 1999). Vislielākais iedzīvotāju blīvums bija zemes austrumu daļā, kur apzināti 11 pilskalni un 8 kapulauki, divos no tiem ir atrasti ne tikai kuršiem, bet arī līviem raksturīgi apbedījumi. 1253. gada dokumentos šeit pieminēti Damis (Didždāmas) Gramzdas pagastā und Trecne (Trekņu) pilskalni. Rietumu daļā zināmi 4 pilskalni un 6 kapulauki Sventājas upes krastos, no kuriem 1253. gada dokumentos minēti Popissen, Rutzowe (Rucava) und Emplitten (Impiltis).

Literatūra

• Mugurēvičs, Ē. 1999. Novadu veidošanās un to robežas Latvijas teritorijā (12. gs. — 16. gs. vidus). Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīga, lpp. 54-90.
• E. Andersona šķirklis par Duvzari. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 341.lpp.
• Beāte Szillis-Kappelhoff. Die Kuren. Etnogrāfisks raksts par kuršiem Duvzares, Ceklis, Megavas, Pilsāts, Lamotinas zemēs (vāciski)
• Vladas Žulkus. Kurland. Die Grenzen und die nördldlichen Landschaften in 8. — 13. Jahrhundert (2002). (vāciski, kopsavilkums lietuviski)

Ārējās saites

• Duvzares galvenā pilskalna attēli no Marijas Gimbutas grāmatas "Balti", 1963., 268 lpp.