Sēlijas pilskalni

Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Dignājas pilskalns.

Sēlijas politiskais un militārais centrs 13. gadsimtā bija Sēlpils (lat. castrum Selonum). Livonijas krusta karu hronikās pieminēts arī Dignājas pilskalns. Ķēniņa Mindauga dāvājumā un citos dokumentos minēti arī citi pilsnovadu centri.

Vēsture

Rakstītas ziņas par Sēlijas pilskalniem atrodamas no 13. gadsimta. No tā laika dokumentiem noprotams, ka pastāvēja šādi sēļu pilsnovadi: Sēlene, Medene, Alektene, Kalve, kā arī Pelone, Maleisine, Tovrakste tagadējā Lietuvas teritorijā. 1218. gadā Sēlenes zemē nodibināja Sēlijas bīskapiju, 1251. gadā to pievienoja Rīgas bīskapijai.

1254. gada 23. maijā Romas pāvests Inocents IV apstiprināja Livonijas ordeņa noslēgto līgumu ar Polockas kņazu par to, ka viņš atsakās no Alektenes (Allecten), Kalves (Calve, Calre), Sēlenes (Selen), Medenes (Medene) un Nīcgales (Nitczegale) pilsnovadiem.

1255. gadā Lietuvas ķēniņš Mindaugs, noslēgdams savienību ar Livonijas ordeni, uzdāvināja tam Sēlijas dienvidu daļas pilsnovadus. 1256. gadā Sēlijas ziemeļu daļa gar Daugavu tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni. 1259. gada dokumentā karalis Mindaugs precizēja Livonijas ordenim dāvinātās Sēlijas zemes: Alektene (Alze), Medene (Medennen), Kalvene (Calven), Malaisene (Mallaisen), Tauraģene (Thowraggen), Utene (Utten), Užpaļi (Uspal) u.c. pilsnovadi.

Livonijas ordenis galīgi zaudēja kontroli pār Sēlijas dienvidu zemēm tikai pēc Žalgires kaujas 1410. gadā.

Pilskalnu izpēte

1882. gadā Augusts Bīlenšteins “Ceļojuma piezīmēs par Augšzemi” pirmo reizi aprakstīja vai pieminēja virkni Augšzemes (Sēlijas) pilskalnu. Sērpiņu pilskalnā viņš izdarīja arī pārbaudes rakumus, tomēr atraktā un atrastā fiksāciju neveica. A. Bīlenšteins pierakstīja arī virkni pilskalnu teiku, kas acīmredzot tolaik plaši cirkulēja ikdienas dzīvē un saskarsmē. Viņš arī pirmais ievēroja, ka pie Augšzemes pilskalniem bieži atrodas vēl kāds kalns, kuru, balstoties uz Kurzemes pilskalnu apzināšanas rezultātiem, A. Bīlenšteins atzina par pilskalnam atbilstošu kulta vietu. Aprakstot Stupeļu kalnu un Margaskalnu, A. Bīlenšteins par kulta kalnu apzīmēja Margaskalnu, kam tomēr ir īsta pilskalna pazīmes. 26 Augšzemes pilskalnus savos apkopojumā 1922. gadā ietvēra arī K. Lēviss of Menārs (Löwis of Menar). Pie trim Ilūkstes apriņķa pilskalniem viņš lika jautājuma zīmi, jo nebija pārliecināts par pilskalnu atrašanos šajās vietās. Savukārt no 17 Jaunjelgavas apriņķī uzrādītajām pilskalnu vietām divās vēlākos laikos pilskalns netika konstatēts.

1924. gada vasarā Augšzemes pilskalnu apsekošanu veica Ernests Brastiņš. Viņš pārbaudīja A. Bīlenšteina un K. Lēvisa of Menāra norādītos pilskalnus un toreizējā Pilskalnes pagasta teritorijā uzgāja četrus iepriekš nezināmus pilskalnus. Kopumā E. Brastiņš savā grāmatā publicēja 28 Augšzemes pilskalnu aprakstus un, izņemot Lašu pilskalnu, arī uzmērījumus. Vēl četras vietas viņš par īstiem pilskalniem neatzina un apzīmēja tās par ‘pilenēm’. Augšzemes pilskalnu apkopojuma ievadā E. Brastiņš izteica vairākus apsvērumus par Augšzemes pilskalnu veidu un minējumu, ka lielākā daļa šo pilskalnu attiecas uz pirmsvācu laiku. Ābeļu Kaupres pilskalnu, kas ierīkots uz Daugavas salas, E. Brastiņš pieskaitīja Latgales pilskalniem un tā aprakstu publicēja 1928. gada Latgales pilskalnu grāmatā. E. Brastiņa pilskalnu uzmērījumu publikācija ļāva arī F. Balodim (1928), Riekstiņam (1930) un citiem pētniekiem veidot dažādas Augšzemes pilskalnu tipoloģijas shēmas un apkopojumus. Pirmie plašākie arheoloģiskie izrakumi bija Dignājas pilskalna un apmetnes arheoloģiskie pētījumi, kurus 1939. gadā veica E. Šnores vadībā. Tas 1940. gadā F. Balodim ļāva Dignāju parādīt kā Jersikas valsts sastāvdaļu, Jersikas cietoksnim pretējo Daugavas vārtu nocietinājumu.

1961. gadā E. Šnore izvērtēja Asotes pilskalna arheoloģiskā materiālu un izteica dažus apsvērumus arī par Rubenes pagasta Kaldabruņas un Ābeļu pagasta Kaupres pilskalniem. 1960. gados sakarā ar Pļaviņu HES būvniecību notika Daugavas kreisā krasta Sēlpils un Seces pagasta Altenes viduslaiku piļu izpēte. A. Zariņas un E. Šnores vadītajos izrakumos Sēlpils pilskalnā, tā priekšpilī un apmetnē tika pierādīts, ka zem mūra pils drupām atrodas agrāku laiku pilskalns. 1968. gadā Jānis Graudonis veica 19 Augšzemes pilskalnu apsekošanu un 13 objektos izdarīja arī pārbaudes šurfējumus, noskaidrojot kultūrslāņa biezumu un sākotnējo datējumu. Noskaidrojās, ka liela daļa Augšzemes pilskalnu un apmetņu to piekājē attiecināmas uz I g. t. p.m.ē. un m.ē. sākumu. J. Graudonis arī izvirzīja domu par vairāku pilskalnu un apmetņu nevienlaicīgu apdzīvotību. Ekspedīcijas laikā tika jaunatklāts un aprakstīts Sventes pagasta Arāju pilskalns. Izrakumos Altenes viduslaiku pilī tika noskaidrots, ka mūra pils celta agrākā pilskalna vietā. 2001. gadā J. Graudonis publicēja izvērstāku un ar attēliem papildinātu 1968. gada apzināšanas ekspedīcijas laikā iegūtu rezultātu aprakstu. 1970. gados A. Stubavs vadīja izrakumus no Daugavas attālajā Rites pagasta Stupeļu pilskalnā un tā apmetnē, kas deva jaunas atziņas Augšzemes pilskalnu kultūras piederības skaidrojumā. 1980. gadu E. Šnores pētījumos lielāks uzsvars tika likts uz senkapu arheoloģiskajā izpētē iegūtajiem švīkātās keramikas kultūras materiāliem. 1989. un 1990. gadā Dignājas pilskalna apmetnē Vaska vadībā tika veikti arheoloģiskie aizsardzības izrakumi, kuru rezultāti jūtami papildināja iepriekšējos secinājumus par Dignājas pilskalna un apmetnes datējumu un izmantošanu. 1980. gados projektējamās Daugavpils HES appludināmās zonas arheoloģiskā izpētes laikā Francis Zagorskis atklāja Aizvējiņu pilskalnu tagadējā Kaplavas pagastā.

1995. gada vasarā Juris Urtāns apsekoja 47 pilskalnus vai vietas, kas varētu tikt uzlūkotas par pilskalniem vai kur varētu meklēt pilskalnus. 1999. gada maijā viņš veica Augšzemes pilskalnu aerālo apsekošanu. A. Šnē 1999. gadā sniedza pārskata tabulu par 43 Augšzemes vietām, kas saistās ar pilskalniem, norādot to plakuma platību un nocietinājumu esamību, kā arī pārskatu par Augšzemes pilskalnos atrasto keramiku un tajos izdarītajiem arheoloģiskajiem izrakumiem. J. Ciglis 2002. gadā aplūkoja un aktualizēja Augšzemes agrīnās vēsturiskās ģeogrāfijas problēmas, izmantojot ziņas par Augšzemes pilskalniem. 1998. gadā Demenes pagastā netālu no Latvijas - Baltkrievijas robežas atklāja Robežnieku pilskalnu.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)

Augšzemes pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Augšzemes pilskalnu apsekojumiem izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļautas šādas pilskalnu kopas:

• Ābeļu pilskalns Daugavas Ābeļu salā
• Aknīstes pilskalns 1 km uz ziemeļiem no Aknīstes
• Bebrenes pilskalni pie Vāveriešiem (netālu no Kaldabruņas), pie Ilzu muižas
• Birzgales pilskalns pie Pilskalniem
• Dignājas pilskalns pie Kusiņiem
• Dvietes pilskalns pie Spākiem
• Kaplavas pilskalns pie Vaskovas ciema (3 km no Lielbornes)
• Lašu pilskalni pie Lagovkas kroga, pie Lašiem
• Laucesas pilskalns pie Baltkājiem
• Pilskalnes pilskalni pie Movelišķiem, pie Driķenišķiem, pie Ozolmuižas, pie Palazdiņiem, pie Pilskalnes
• Rites pilskalni pie Ziemeļiem, pie Kalna-Stupeļiem
• Saukas pilskalni pie Lielkūliņiem, pie Skosām, pie Griptāniem, pie Drizāniem
• Sēlpils pilskalni pie Zvejniekiem, pie Babrāniem, pie Pormaļiem
• Sunākstes pilskalni pie Gausāniem, pie Piksteres
• Sventas pilskalni pie Oļšankas, pie Svistopoles, pie Kaķīšiem
• Vārnavas pilskalni pie Maizīšiem, pie Sērpiņiem

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Sēlijas pilskalni — Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

• Muldenieku pilskalns (Upurkalns) — Neretas pagasts, pie Muldeniekiem nr. 119.
• Strobuku pilskalns ar apmetni — Pilskalnes pagasts, pie Strobukiem nr. 120.
• Sērenes pilskalns — Sērenes pagasts, pie Pilskalniem nr. 121.
• Grūbeles pilskalns (Grūbļakalns) — Staburaga pagasts, pie Gauzāniem, nr. 134.
• Zilais kalns (pilskalns) — Sunākstes pagasts, pie Rožkalniem nr. 137.
• Ilzes pilskalns — Bebrenes pagasts, starp Biteniekiem un Mālniekiem, nr. 660.
• Lašu pilskalns — Eglaines pagasts, pie Eglaines krejotavas, nr. 666.
• Baltkāju pilskalns ar apmetni (Napoleona kalns) — Kalkūnes pagasts, Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem, nr. 668.
• Palazdiņu pilskalns — Pilskalnes pagasts, Liellazdās, nr. 686.
• Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) — Pilskalnes pagasts, pie Avotiņiem un Stādiņiem, nr. 687.
• Kalnišķu pilskalns (Dvietes pilskalns) — Pilskalnes pagasts, pie Kalnājiem (Speķiem), nr. 689.
• Lapsukalns (pilskalns) — Pilskalnes pagasts, pie Paradīzēm (Rajām), nr. 690.
• Rurānu Batarejas kalns (pilskalns) un senkapi — Pilskalnes pagasts, pie Rurāniem, nr. 691.
• Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) — Pilskalnes pagasts, pie Sidrabiņiem (Kankariem), nr. 692.
• Melnaiskalns (pilskalns) un apmetne — Pilskalnes pagasts, starp Senčiem un Ķirškalniem, nr. 695.
• Paškānu pilskalns (Bārenes pilskalns) — Prodes pagasts, Paškānos pie Upītēm, nr. 701.
• Kaķīšu pilskalns — Sventes pagasts, Kaķīšos, nr. 702.
• Arāju pilskalns — Sventes pagasts, pie Arājiem, nr. 704.
• Āpšukalns (pilskalns) — Sventes pagasts, pie Rūķīšiem, nr. 705.
• Sudmaļu pilskalns — Sventes pagasts, pie Sudmaļiem, nr. 706.
• Timšānu pilskalns — Sventes pagasts, pie Timšāniem, nr. 707.
• Lasiņu pilskalns (Lasenbekas pilskalns) ar apmetni — Tabores pagasts, Lasenbekā, Lasenbekas muižā, nr. 712.
• Susējas pilskalns (Aknīstes pilskalns) — Aknīstes pagasts, pie Susējas upes un Saltupes satekas, nr. 882.
• Kaupres pilskalns — Ābeļu pagasts, pie Kaupreniekiem, Daugavas Ābeļu salā, nr. 875.
• Dignājas pilskalns un apmetne — Dunavas pagasts, pie Kusiņiem un Bāliņiem, nr. 891.
• Saukas pilskalns — Elkšņu pagasts, Saukas ezera krastā pie Griptāniem, nr. 900.
• Kurmišku pilskalns — Gārsenes pagasts, pie bijušajiem Kurmiškiem, Lāčupītes krastā, nr. 901.
• Biržu pilskalns — Kalna pagasts, pie Pilskalniem, nr. 907.
• Stupeļu pilskalns ar apmetni un kulta akmeni — Rites pagasts, pie bijušajiem Kalnastupeļiem, nr. 919.
• Kņāvukalns (pilskalns) ar apmetni — Rites pagasts, pie Kņāviem un Drīzumiem, nr. 922.
• Margaskalns pilskalns ar apmetni — Rites pagasts, pie Ziemeļiem, nr. 925.
• Kaldabruņas pilskalns ar apmetni — Rubenes pagasts, pie Sēļu kapsētas, nr. 932.
• Skosu pilskalns ar apmetni — Saukas pagasts, pie Skosām, nr. 939.
• Sēlpils pilskalns ar viduslaiku pili — Sēlpils pagasts, Daugavas salā pret Sēlpils luterāņu baznīcu, nr. 940.
• Babrānu pilskalns — Sēlpils pagasts, pie Babrāniem, nr. 942.
• Sudrabkalns (pilskalns) — Sēlpils pagasts, pie Pormaļiem, nr. 958.
• Maizīšu pilskalns — Viesītes pagasts, pie bijušajām Maizītēm, nr. 966.
• Kūliņu pilskalns — Viesītes pagasts, pie Pilskalniem, nr. 971.
• Sērpiņu pilskalns — Viesītes pagasts, pie Rasām un bijušajiem Sērpiņiem, nr. 973.
• Aizvējiņu pilskalns — Kaplavas pagasts, pie Aizvējiņiem, nr. 1123.
• Kaplavas pilskalns (Vecbornes pilskalns, Paņenkova gora) — Kaplavas pagasts, pie Pilskalniem, nr. 1128.
• Robežnieku pilskalns - Demenes pagasts, Riču ezera ZR galā pie bij. Robežniekiem, nr. 8921 (Iekļauts 2013.g.)

Skatīt arī

• Kurzemes pilskalni
• Zemgales pilskalni
• Latgales pilskalni
• Vidzemes pilskalni
• Igaunijas pilskalni
• Lietuvas pilskalni

Ārējās saites

• Latvijas pilskalnu karte
• Latvijas pilskalnu karte (nav pabeigta)
• Sēlijas pilskalni