Sabiles pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās. Līdz 13. gadsimtam nocietinājums atradās kuršu Vanemas zemē, pēc tam Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas sastāvā.
| Sabiles pilskalns | |
|---|---|
 | |
  Sabiles pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Sabile, Talsu novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°02′49″N 22°34′37″E / 57.04694°N 22.57694°EKoordinātas: 57°02′49″N 22°34′37″E / 57.04694°N 22.57694°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Publiska piekļuve | brīvi pieejams |
| Oficiālais nosaukums: Sabiles pilskalns ar senpilsētu | |
| Aizsardzības numurs | 2257 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Raksturojums
labot šo sadaļuKalna apdzīvotība attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu un tiek saistīta ar kuršiem. Pilskalna kultūrslāņa biezums sasniedz pusmetra biezumu. Aiz pilskalna grāvja konstatēta aptuveni hektāru liela apmetne (senpilsēta), kurā kultūrslāņa biezums arī sasniedz pusmetra biezumu. Apmetnē konstatēti divi dažādi apbūves periodi — no 11. līdz 13. gadsimtam un no Livonijas ordeņa laika — 14.—16. gadsimts.
Pilskalna ierīkošanai izmantota dabiski grūti pieejama vieta starp divām gravām Abavas ielejas krastā. Radusies zemes mēle, kas atdalīta no apkārtējiem laukiem ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi un 5 m augstu valni. Pilskalna augstums 25 m. Plakuma izmēri 45 x 60 m. Kalna pakājē izveidota 10 m plata terase.
Vēsture
labot šo sadaļuZināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Tiek uzskatīts, ka pēc tam pilskalns kādu laiku vairs nav apdzīvots.[1] Sabile atkal tiek minēta, sākot ar 14. gadsimtu, kad tās vietā jau ir izveidojusies plašāka apmetne.
Uzskata, ka Sabiles ordeņa pils (latīņu: Zabele, Sabele, vācu: Schloss Zabeln) pie Kursas kara ceļa starp kuršu pilskalnu un Abavas upi ir celta pirms 1282. gada. Sabiles pilī 1438. gada augustā notika Livonijas ordeņa tā sauktās Vestfāļu partijas pārstāvju sarunas ar Vācu ordeņa virsmestra sūtņiem par bruņinieka Finkes virzīšanu mestra amatam. 1462. gadā Sabile bija ordeņa Kandavas fogtejas pilsnovada centrs.
Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas 1563. gadā Sabiles pils bija tuvu sabrukšanai. Ir rakstītas liecības, ka 1600.—1604. gadā Kurzemes hercogam Frīdriham esot lūgta atļauja izlietot pils akmeņus baznīcas remontam un iežogojuma celšanai. 1794. gada J. K. Broces zīmējumā vēl ir redzamas nelielas Sabiles pils drupas. 20. gadsimtā ordeņpils vietu apbūvēja ar jaunām ēkām.[2]
Pilskalnu pirmais aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1869. gadā. 1923. gadā savas Kurzemes pilskalnu apsekošanas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš. Plašākus arheoloģiskus pētījumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs 1975.—1979. gadā.
Galerija
labot šo sadaļu-
Skats uz Sabiles pilsētiņu ar ordeņa pilsdrupām (Broce, 1794). -
Skats uz Sabili ar pilskalnu (20. gadsimta sākumā) -
Sabiles pilskalns -
Sabiles pilskalns -
Sabiles pilskalns -
Sabiles pilskalns -
Sabiles pilskalns -
Sabiles pilskalna 3D modelis
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923.
- ↑ «www.pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 26. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sabiles pilskalns.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
- Sabiles pilskalns