Dundagas pilskalns
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novadā, Dundagā. Pilskalns atrodas iepretim Dundagas viduslaiku pilij, Dzirnavezera pretējā krastā. Pilskalns ir iegarenas formas, izveidots zemes ragā starp ezeru un gravu. Zemes rags no pārējā līdzenuma atdalīts ar valni un grāvi. Vaļņa augstums ap trijiem metriem, vienā malā samanāma uzejas vieta. Pilskalna plakuma izmēri 26x30 m. Uz ziemeļiem no pilskalna atrodas varbūtēja priekšpils vieta, kuru dabiski ierobežo neliela upītes ieleja. Arheologs Juris Urtāns norāda, ka Dundagas pilskalnā nav veikti sistemātiski arheoloģiskie izrakumi un tā datējums un kultūrpiederība nav noteikta.[1]
| Dundagas pilskalns | |
|---|---|
 Dundagas pilskalns no Dzirnavdīķa puses | |
  Dundagas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Dundaga, Dundagas pagasts, Talsu novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°30′44″N 22°21′39″E / 57.51222°N 22.36083°EKoordinātas: 57°30′44″N 22°21′39″E / 57.51222°N 22.36083°E |
| Veids | Pilskalns |
| Aizsardzības numurs | 2198 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Dundaga bija kuršu ekspansijas galējā ziemeļu robeža, tāpēc par pilskalna iemītnieku etnisko piederību nevar izdarīt drošus secinājumus. Visticamāk, ka nocietinājumu pamatā apdzīvojuši kurši. Pilskalns atradās kuršu Vanemas zemē.
Pilskalnu ir pētījis un uzmērījis Ernests Brastiņš savas Latvijas pilskalnu pētīšanas ekspedīcijā 1922. gadā, norādot, ka pilskalns ir neliels, bet ar spēcīgu mītņu slāni.[2] Arheoloģiskos izrakumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs 1980.-1981. gadā.
Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.[3]
Atsauces Labot
- ↑ Juris Urtāns. Dundagas sākumi: mitoloģiski arheoloģiskais aspekts. "DižDundaga. Apcerējumi par Dundagas novadu". Rīga : Zinātne, 2017. 28 lpp. ISBN 978-9934-549-37-3
- ↑ E.Brastiņš ‘’Latvijas pilskalni- Kuršu zeme’’. Rīga: Vālodze, 1923 22. lpp.
- ↑ «Dundagas pilskalns». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.