Lipaiķu pilskalns
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā. Pilskalnu savos darbos minējuši gan Augusts Bīlenšteins, gan Kārlis fon Lēviss of Menārs.
| Lipaiķu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Lipaiķu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Turlavas pagasts, Kuldīgas novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°50′51.9″N 21°46′41.4″E / 56.847750°N 21.778167°EKoordinātas: 56°50′51.9″N 21°46′41.4″E / 56.847750°N 21.778167°E |
| Oficiālais nosaukums: Lipaiķu pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1274 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Ernests Brastiņš savos Kurzemes pilskalnu ekspedīcijas materiālos raksta, ka tikai veci ļaudis atcerās, ka šo vietu sauc par Pilskalnu, jo pašā pilskalnā jau sengadus kamēr ierīkoti Lipaiķu kapi. Plakums pilskalnam iedobts ar uzbedumu un grāvi ziemeļu pusē, kur sākas līdzenums. Plakums 11 m augstāks par apkārtējām pļavām un norobežots stāvām nogāzēm dienvidos un austrumos. 1 kilometru dienvidu-rietumos pilskalnam kādu vietu sauc par “Baznīckalnu”. Turpat tālāk vecām liepām apaudzis lauks tiek dēvēts “Elka vieta”.
Lipaiķu pilskalnam apkārtējās mājās Ķoņiņos, Ziemeļos, Kalējos, Pliķos u. c. dzīvo tā sauktie Kūru ķēniņi (kuršu ķoniņi), t. i. savā laikā ar lielām privilēģijām apbalvoti latvieši. Ķoniņu privilēģijas ir ļoti vecas un balstās uz tā saucamām lēnes grāmatām, kuras pavisam astoņas. Pirmā no tām dota 1320. g. Arī krievu valdīšanas laikā tiem piederēja muižniekiem līdzīgas tiesības.
Uz aprakstīto pilskalnu varētu zimēties 1230. gadā vēstures dokumentos piesauktā vieta Lippeten jeb Lippayten. [1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.