Talsu pilskalns

Talsu pilskalns (arī Klosterkalns) ir pilskalns Talsos, Talsu ezera austrumu krastā. Tas ierīkots 30 m augstā paugurā ar mākslīgi stāvinātām nogāzēm. Apkārt pilskalnam izveidota terase, kura ziemeļu galā pāriet ap 30 m platā un 80 m garā izlīdzinātā priekšpils vietā. Pilskalna plakuma izmēri 60x55 m un kopējā platība sasniedz 0,4 ha. Kaut arī pilskalna plakums un terases ilgstoši artas, tā dienvidu galā joprojām labi redzams ap 5 m augsts valnis. Pilskalna pakājē atradusies ap 4 ha liela kuršu senpilsēta, kuras intensīvākā apdzīvotība attiecināta uz 12. - 14. gadsimtiem. Talsu pilskalns tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un vislabāk nocietinātājiem Senās Kursas pilskalniem.

Talsu pilskalns ar senpilsētu
Pilskalns no Talsu ezera puses
Talsu pilskalns ar senpilsētu
Citi nosaukumi	Klosterkalns
Atrašanās vieta	Talsi, Talsu novads, Latvija
Koordinātas	57°14′33″N 22°35′55″E
Veids	Pilskalns
Piezīmes
Publiska piekļuve	pieejams
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Aizsardzības numurs	2268
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Vēsture un arheoloģija

Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936-1938).

Tiek uzskatīts, ka pilskalnu līdz 11. gadsimtam apdzīvojuši Kurzemes lībieši un tikai līdz ar kuršu ekspansiju Ziemeļkurzemē 11. gadsimtā pilskalns ieguvis liela centra nozīmi un ticis ļoti spēcīgi nocietināts. Arī senpilsēta ir veidojusies tajā pašā laikā. Talsi (Talse) pirmo reizi rakstos minēti 1231. gada Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem, tajā laikā Talsu pilskalns ir bijis viens no galvenajiem Vanemas jeb vēlākās Miera Kursas pilskalniem.

Talsu pilskalns ir līdz šim viens no visplašāk pētītajiem kuršu nocietinājumiem, kuru pirmais ir aprakstījis Augusts Bīlenšteins. Laikā no 1936. gada līdz 1938. gadam arheoloģiskajos izrakumos Ādolfa Karnupa vadībā šeit tika izpētīta gandrīz desmitā daļa no visa pilskalna platības. Kopumā ieguva vairāk nekā 4000 senlietu. Izrakumi liecināja, ka pilskalns apdzīvots no 10. gadsimta līdz 14. gadsimtam un tajā izsekojami deviņi apbūves periodi. Jau 10. gadsimtā pilskalns nocietināts ar blīviem akmeņu klāstiem, virs kuriem pacēlusies divkārša guļkoku aizsargsiena 2–4 m platā joslā. Gar to bijušas izvietotas dzīvojamās mājas. Lielas pārbūves pilskalnā notikušas, sākot ar 11. gadsimtu, kad paaugstināti aizsargvaļņi, ar torņveida izbūvēm nodrošināta ieejas vieta un nostiprināta guļkoku nocietinājumu līnija. Ēkas šajā laikā izvietotas daudz blīvāk, konstatētas arī divtelpu celtnes. Šajā laikā ēku stūros atrod arī kuršiem raksturīgos dzīvnieku (īpaši zirgu) galvaskausu ziedojumus. Aizsargceltnes, kā arī dzīvojamo ēku sienas (acīmredzot, lai mazinātu aizdedzināšanas iespējas) bijušas apmestas ar māliem.

1992.-1993. gadā arheologa J. Asara vadībā notika pārbaudes izrakumi arī senpilsētas teritorijā, kur vietām konstatēts līdz 1,7 m biezs kultūrslānis. Arheoloģiskos izrakumus pilskalnā un senpilsētā veicis arī Guntis Zemītis 2001. gadā.

Foto galerija

• 
• 
• 
• 
  Talsu pilskalna 3D modelis
• 
  Talsu pilskalna 3D modelis
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Talsu pilskalns.
• enciklopedija.lv
• Mantojums.lv^{[novecojusi saite]}
• Talsu pilskalns