Vecsātu pilskalns
Vecsātu pilskalns atrodas Tukuma novada Jaunsātu pagastā pie pašām Ķīšu mājām atrodas pilskalns, saukts arī par Brīguļu pilskalnu. Brīgulis, Ķīsis, Muižnieks un vel dažas apkārtējās mājas piederējušas brīvzemniekiem uz lēņu tiesībām. 1 kilometru austrumos pilskalnam ir mājas, sauktas “Piltenes”. Nosaukums stāv sakaros ar pilskalnu pie Ķīšu mājām; jo apkārtnē cita pilskalna nav. Pilskalns ir 10 metru augstāks par apkārtējiem laukiem un ierīkots uz atsevišķi stāvoša pakalna. Plakums gareni apaļš 40 un 22 metri caurmērā. Plakuma rietumu pusē esot bijis neliels uzbedums, kurš norakts un zemes iemestas plakuma vidū bijušā bedrē. Tagad pilskalna virsa ir gluži līdzena un bieži tiek lietota dejām un izpriecām.
| Vecsātu pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Vecsātu pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Jaunsātu pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′11.8″N 22°58′28.3″E / 56.936611°N 22.974528°EKoordinātas: 56°56′11.8″N 22°58′28.3″E / 56.936611°N 22.974528°E |
| Oficiālais nosaukums: Vecsātu pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 2295 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pilskalnu klāj 1 m dziļš un senlietām bagāts mītņu slānis. Rakumā tika atrasti kauli, ogles, ķēžu gabaliņi, gaišas bronzas krelles, nazis u. c priekšmeti, kas novietoti etnogr. muzejā. Ķīšu mājas sakņu dārzā, kas atrodas pilskalna pakājē, senāk atrastas māla krelles, vecas naudas un t. t., tuvējā mežā esot senkapi.
Ķīšu mājas īpašnieks stāstīja, ka pilskalnā senāk esot caurums bijis un viņš, bērns būdams, tur metis iekšā akmeņus.
Teikas stāsta, ka kalnā kādreiz esot stāvējusi lepna pils. Tā esot nogrimusi mieru slēdzot (kas tā par miera slēgšanu bijusi, teicējs nezin). Kalnā senos laikos pilnā mēnesī esot redzēta balta sieviete ar suni.
Vecsātu pilskalnu vairākkārt aprakstījis Ansis Bīlenšteins (Mag 14. 2. un Arb. X Arch Kongr. 1896. g.) un uzzīmējis viņa plānu un šķērsgriezumu.
Senrakstos tuvumā esošie vietu nosaukumi nav minēti, kaut gan pilskalns atrodas robežas ar Zemgali.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.
