Latgales pilskalni

Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.

Vēsture

Rakstītas ziņas par Latgales pilskalniem^[1] atrodamas no 13. gadsimta sākuma, kad 1209. gadā bīskaps Alberts fon Bukshēvdens kopā Zobenbrāļu ordeņa brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilskalnu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi Rīgā piespieda noslēgt padošanās līgumu un kļūt par bīskapa Alberta vasali. Trīs daļas no savas Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par lēni,^[2] bet 1210. gadā bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās Letijas zemes. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no latgaļu Asotes pilskalna uzcēla Krusta pili (Kreutzburg).

Pēc Visvalža nāves pusi no viņa lēņa daļas Rīgas bīskaps Nikolajs 1239. gadā uzdāvināja Livonijas ordenim, tomēr 1242. gadā pēc Ledus kaujas ordenis bija spiests atteikties no šīs daļas, kas Novgorodas 1. hronikā dēvēta par Lotigolu.^[3] 1248. gadā Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs pakļāva Lotigolas zemes, bet 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, lietuvieši atteicās no Lotigolas un Rēznas pils. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja Asotes, Lepenes un Jersikas pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1263. gadā Livonijas ordenis atjaunoja Mākoņkalna pils nocietinājumus.

No 13. gadsimta dokumentiem zināms, ka tagadējās Latgales teritorijā atradās bīskapam un ordenim iedalītie Jersikas, Asotes un Lepenes pilsnovadi. Mazāk zināms par pilsnovadiem ordenim atdotajā Lotigolas daļā, domājams, ka tur atradās Varkas, Rēzeknes, Ludzas, Naujenes, Krāslavas un citu pilskalnu novadi. Pēc Tālavas dalīšanas līguma noprotams, ka tagadējā Ziemeļlatgalē atradās Atzeles pilsnovada Purnavas, Bērzenes, Ābelenes un Abrenes zemes.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)

Latgales pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Latgales pilskalnu apsekojumiem^[4] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļautas šādas Latgales pilskalnu kopas (nepilnīgs saraksts):^[5]

Asūnes pilskalni (pie Mizniekiem, pie Klabaučiem)
Andrupenes pilskalni (Mākoņkalns, pie Dauguļiem, pie Pušas, pie Lipuškiem)
Atašienes pilskalns (pie Troškiem)
Aulejas pilskalni (pie Egļiem, pie Raģeļiem, pie Žaunerāniem)
Baltinavas pilskalns (pie Puncuļiem)
Barkavas pilskalns (pie Aizkārkļiem)
Bērzgales pilskalni (pie Bērzgales, pie Gribuļiem, pie Tumožiem)
Bērzpils pilskalni (pie Vecpils, pie Pilskalniem)
Bukmuižas pilskalni (pie Bobrovišķiem, pie Ūdrājiem)
Ciblas pilskalni (pie Degteriem, pie Eversmuižas, pie Šelupinkiem)
Dagdas pilskalns
Dricēnu pilskalns (pie Kakarviešiem)
Gaigalavas pilskalns (pie Ūdeņiem)
Istras pilskalni (pie Melnikiem, pie Zubravas, pie Rudavas, pie Vecslabadas)
Izvaltas pilskalni (pie Berezauskas, pie Markavas)
Jasmuižas pilskalni (pie Šņopstiem, pie Katigrades, pie Baraukas, pie Baškiem)
Kapiņu pilskalni (pie Rušenīcas, pie Blaževičiem, pie Stanovičiem, pie Gorodokas, pie Skuju ciema, pie Madaļāniem, pie Gutiņiem)
Kārsavas pilskalns (pie Rogām)
Kaunatas pilskalni (pie Goveikiem, pie Vecslabadas, pie Dzirkaļiem, pie Balteņiem)
Krāslavas pilskalni (Šokolādes kalns Krāslavā, pilskalns pie Bantenišķiem)
Krustpils pilskalni (pie Grāvāniem, pie Dzirkaļiem)
Liepnas pilskalns (pie Bērziņiem)
Līvānu pilskalni (pie Ģedušiem, pie Pilskalniem, pie Donām)
Ludzas pilskalns
Maltas pilskalns (pie Leimanišķiem)
Mērdzenes pilskalns (Silinīku pilskalns pie Sileniekiem)
Naujenes pilskalni (pie Lielbaranauskas, pie Zamkiem)
Nautrēnu pilskalns (pie Opinkiem)
Nirzas pilskalni (pie Pentužiem, pie Dūkstiem)
Ozolmuižas pilskalns (pie Pilskalniem)
Pasienes pilskalns (pie Naumkiem)
Pildas pilskalni (pie Parkaļiem, pie Salominkiem, pie Gorkiem)
Preiļu pilskalns (pie Plūdes)
Pustiņas pilskalni (pie Gorodišķes, pie Pustiņas)
Rēznas pilskalns (pie Laduškiem)
Rundēnu pilskalns (pie Gorodkas)
Silajāņu pilskalni (pie Kovalisķiem, pie Krupenišķiem)
Skaistas pilskalni (pie Grundāniem, pie Indricas)
Šķaunes pilskalni (pie Lielandžāniem, pie Poļeščinas, pie Meikšāniem, pie Maļinas)
Varakļānu pilskalns (pie Pizičiem)
Vārkavas pilskalns (pie Pilišķiem)
Viļēnu pilskalns (pie Pliskavas un Pilskalniem)
Višķu pilskalni (pie Zabornajas, pie Skramaņiem, pie Lauku Leperiem, pie Astravas)

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Latgales pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:^[6]^[7]

Alotāju kalns — Baltinavas pagasts, Puncuļevā, Kārsavas—Baltinavas lielceļa labajā pusē, nr. 239.
Pilskalns — Balvu pagasts, Pilskalnos pie Sarkaņiem, nr. 241.
Berzīnes pilskalns — Bērzpils pagasts, Bērzpils kapsētā, nr. 246.
Pilskalns — Lazdukalna pagasts, pie bij. Pilskalniem, nr. 267.
Mistra kalns — Šķilbēnu pagasts, Porskovā, nr. 258.
Kauguru kalns — Vīksnas pagasts, Makšinavā, Kupravas — Vīksnas lielceļa labajā pusē, nr. 304.
Leperu pilskalns — Ambeļu pagasts, Lauku Leperos, nr. 648.
Baranaukas pilskalns — Ambeļu pagasts, Lielbaranauskā, nr. 650.
Skromaņu Greitas kalns — Ambeļu pagasts, Skromaņos, nr. 651.
Melnais kalns — Ambeļu pagasts, starp Putāniem un Greižām, nr. 654.
Svilišķu pilskalns — Dubnas pagasts, Svilišķos, nr. 663.
Markovas pilskalns — Naujenes pagasts, Markovā, nr. 675.
Vecračinas pilskalns — Naujenes pagasts, Vecračinā, nr. 681.
Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) — Nīcgales pagasts, Buivīšos, nr. 683.
Maskavas pilskalns — Višķu pagasts, Maskavā, nr. 717.
Višķu pilskalns — Višķu pagasts, Ostrovā, nr. 720.
Zabornajas (Podgurjes) pilskalns (Napoleona reduts) — Višķu pagasts, starp Zabornaju un Podgurji, nr. 722.
Dzirkaļu pilskalns ar apmetni un Baznīckalnu — Kūku pagasts, Dzirkaļos pie Pilskalniem, nr. 910.
Asotes pilskalns ar apmetni — Kūku pagasts, pie Gravāniem, nr. 911.
Brīveru Garadkas kalns — Andrupenes pagasts, Brīveros, nr. 1037.
Stalidzānu Svilušais kalns (Kara kapi) — Andrupenes pagasts, Stalidzānos, nr. 1039.
Dauguļu Kapču kalns — Andzeļu pagasts, Dauguļos, nr. 1040.
Jukumu Grumuškas kalns I — Andzeļu pagasts, Jukumos, nr. 1041.
Jukumu Grumuškas kalns II — Andzeļu pagasts, Jukumos, nr. 1042.
Klabauču pilskalns (Čornaja gora) — Asūnes pagasts, Klabaučos, nr. 1051.
Reiņu pilskalns — Asūnes pagasts, Reiņos, nr. 6145.
Braslavas pilskalns — Aulejas pagasts, Braslavā, nr. 1055.
Žaunerānu pilskalns ar apmetni un senkapi — Aulejas pagasts, Žaunerānos, nr. 1062.
Fridrihovas pilskalns — Bērziņu pagasts, Fridrihovā, nr. 1063.
Andžānu pilskalns — Bērziņu pagasts, Lielajos Andžānos, nr. 1065.
Lubānes kalns — Dagda, Lubānes ezera ziemeļu krastā, nr. 1067.
Dagdas pilskalns ar apmetni — Dagdas pagasts, Purpļos, nr. 1071.
Pustoškas Baterijas kalns — Ezernieku pagasts, bijušajā Pustoškā, nr. 1082.
Ūdrāju pilskalns ar apmetni (Dubovka, Ozolkalns) — Ezernieku pagasts, Ūdrājos, nr. 1088.
Belogrudovas (Egļu pilskalns) — Grāveru pagasts, Belogrudovā, nr. 1090.
Rageļu pilskalns — Grāveru pagasts, Rageļu kapsētā, nr. 1095.
Slobodas pilskalns (Piļikovaja gora) — Grāveru pagasts, Slobodā, nr. 1096.
Slobodas pilskalns — Grāveru pagasts, Slobodā, nr. 1097.
Gorodiščes pilskalns ar apmetni — Indras pagasts, Gorodiščē, nr. 1101.
Ostrovnas pilskalns — Indras pagasts, Ostrovnā, nr. 1103.
Udinavas pilskalns (Ostrov, Zamščina) — Indras pagasts, Udinavā, nr. 1104.
Izvaltas (Berezaukas) pilskalns ar apmetni — Izvaltas pagasts, Berzinē, nr. 1105.
Murānu pilskalns — Izvaltas pagasts, Mazmurānos, nr. 1110.
Peļņiku Stāvais kalns — Kalniešu pagasts, Peļņikos, nr. 1118.
Blaževiču pilskalns ar apmetni — Kastuļinas pagasts, Blaževičos, nr. 1131.
Okras pilskalns — Kastuļinas pagasts, Jaunokrā, nr. 1135.
Stanovišķu pilskalns — Kastuļinas pagasts, Stanovišķos, nr. 1138.
Bantenišķu Gaisa kalns — Kombuļu pagasts, Bantenišķos, nr. 1139.
Jadlovcu Baterijas kalns — Kombuļu pagasts, Jadlovcos, nr. 1142.
Bogdanu pilskalns — Konstantinovas pagasts, Bogdanos, nr. 1151.
Saldu Piliņgores pilskalns un senkapi — Konstantinovas pagasts, Saldos, nr. 1155.
Krāslavas pilskalns (Šokolādes kalns) — Krāslava, Jāņupes kreisajā krastā pie vecā Sauleskalna ceļa, nr. 1156.
Mīsnīku pilskalns (Zamščina) — Ķepovas pagasts, Mīsnīkos, nr. 1098.
Robežnieku (Pustiņas) pilskalns — Robežnieku pagasts, Robežniekos, nr. 1172.
Ekšu pilskalns ar apmetni — Skaistas pagasts, Ekšos, nr. 1177.
Ekšu Pilskalniņš — Skaistas pagasts, Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, nr. 1178.
Grundānu pilskalns ar apmetni — Skaistas pagasts, Grundānos, nr. 1179.
Ļaksu pilskalns (Piļisovka) — Skaistas pagasts, Ļaksos, nr. 1180.
Rubenaucu pilskalns — Svariņu pagasts, Rubenaucos, nr. 1191.
Babrauščinas pilskalns — Svariņu pagasts, starp Babrauščinu un Špogevu, nr. 1192.
Poliščinas pilskalns — Šķaunes pagasts, Poliščinā, nr. 1074.
Rubuļu pilskalns — Šķaunes pagasts, Rubuļos, nr. 1075.
Brīveru pilskalns un apmetne — Šķeltovas pagasts, Brīveros pie Upes Kudiņu dzirnavām, nr. 1078.
Degteru pilskalns (Silene) — Ciblas pagasts, Degteros, nr. 1509.
Ciblas Kapu kalns un senkapi — Ciblas pagasts, Kozlovskos, Ciblas upes labajā krastā, nr. 1511.
Meļņiku pilskalns — Istras pagasts, Meļņikos, Istras upes kreisajā krastā, nr. 1528.
Vecslabadas Baznīcas kalns — Istras pagasts, Vecslabadas centrā, nr. 1535.
Zubrovas pilskalns — Istras pagasts, Zubrovā, nr. 1536.
Rudavas (Lītavas) kalns — Lauderu pagasts, Rudavā, nr. 1539.
Peiteļu pilskalns (Purva saliņa) — Līdumnieku pagasts, Peiteļu ezera rietumu krastā, nr. 1542.
Jurizdikas pilskalns — Ludzas austrumu nomalē, nr. 1545.
Silenieku pilskalns — Mērdzenes pagasts, Sileniekos, nr. 1547.
Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns — Nautrēnu pagasts, pie Opinkiem, nr. 1556.
Divkšu pilskalns (Zelta kalns) — Nirzas pagasts, Divkšos, nr. 1560.
Gorku pilskalns un apmetne — Ņukšu pagasts, Gorkos, nr. 1562.
Goveiku pilskalns (Augstais kalns) — Ņukšu pagasts, Goveikos, nr. 1563.
Silovas pilskalns (Baznīcas kalns) — Ņukšu pagasts, Silovā, Pildas ezera krastā, nr. 1567.
Meikšānu pilskalns — Pasienes pagasts, Meikšānu kapsētā, nr. 1574.
Kausas pilskalns ar apmetni — Pasienes pagasts, pie bijušās Maļinas, nr. 1576.
Solomenku pilskalns — Pildas pagasts, pie Salmiņiem (Solomenkiem), pie Rovinkas ezera, nr. 1584.
Porkaļu pilskalns — Pildas pagasts, starp Porkaļiem, Uskačevu un Podoiņikiem, pie Vorcu ezera, nr. 1585.
Gorodku pilskalns I — Rundēnu pagasts, Gorodkos, nr. 1590.
Gorodku pilskalns II (Kostjoļnaja gora) — Rundēnu pagasts, Gorodkos, nr. 1591.
Pentjušu pilskalns ar apmetni — Rundēnu pagasts, Pentjušos, nr. 1594.
Rogu Kara kapi — Salnavas pagasts, Rogos, Rītupes krastā, nr. 1600.
Duboviku pilskalns — Zaļesjes pagasts, Dubovikos, nr. 1602.
Naumku pilskalns (Šibeņica) — Zaļesjes pagasts, Naumkos, nr. 1603.
Ķīšu kalns (pilskalns ar apmetni) — Zvirgzdenes pagasts, Šelupinkos, nr. 1606.
Lisiņas (Aizkārkles, Bozēnu) pilskalns — Barkavas pagasts, Aizkārklē, Lisiņas upes krastā, nr. 1634.
Biešēnu pilskalns — Aglonas pagasts, Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā, nr. 1885.
Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni — Aglonas pagasts, Cirīšu ezera Upursalā, nr. 1886.
Gorodokas pilskalns — Aglonas pagasts, Gorodokā, nr. 1887.
Madalānu pilskalns un senkapi — Aglonas pagasts, Madalānos, nr. 1893.
Gūtiņu pilskalns — Aglonas pagasts, pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ziemeļaustrumu krastā, nr. 1894.
Reuta kalns — Aglonas pagasts, pie Kameņecas, pie Ilzas ezera, nr. 1896.
Sekļu pilskalns — Aglonas pagasts, Sekļos, Mazā Dubuļka ezera dienvidu galā, nr. 1898.
Skuju pilskalns — Aglonas pagasts, Skujās, nr. 1901.
Valaiņu pilskalns — Aglonas pagasts, Valaiņos pie Sauleskalniem, nr. 1903.
Karakapu pilskalns — Galēnu pagasts, Karakapos un Zeimuļos, nr. 1908.
Jersikas pilskalns ar senpilsētu — Jersikas pagasts, Šlosbergā, nr. 1909.
Dzenes kalns — Jersikas pagasts, Strodos pie bijušajām Donām, nr. 1912.
Baraukas pilskalns — Pelēču pagasts, Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā, nr. 1914.
Anspoku pilskalns — Preiļu pagasts, pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā, nr. 1920.
Plivdu pilskalns — Preiļu pagasts, Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā, nr. 1921.
Šnepstu pilskalns ar apmetni (Lielais kalns) — Rušonas pagasts, Šnepstos, nr. 1924.
Kategrades pilskalns — Rušonas pagasts, Kategradē, nr. 1927.
Krupenišķu pilskalns — Rušonas pagasts, Krupenišķos, Zalvu ezera austrumu krastā, nr. 1928.
Kurtoša (Rušonas) pilskalns — Rušonas pagasts, Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera, nr. 1932.
Rušenicas pilskalns — Rušonas pagasts, Rušas upes labajā krastā, nr. 1935.
Ģedušu (Gavartines) pilskalns — Turku pagasts, Ģedušos, nr. 1941.
Pilišķu pilskalns — Vārkavas pagasts, Pilišķos, nr. 1957.
Micānu Kirkas kalns — Bērzgales pagasts, Micānos, nr. 1963.
Balteņu pilskalns — Čornajas pagasts, Balteņos, nr. 1973.
Ladušu pilskalns — Čornajas pagasts, starp Ladušiem un Lociem, nr. 1976.
Kakarviešu pilskalns — Dricānu pagasts, Kakarviešos, nr. 1968.
Vinmines pilskalns — Feimaņu pagasts, Kavališķos, nr. 1982.
Kantinieku pilskalns — Kantinieku pagasts, Kantiniekos, nr. 2000.
Dzirkaļu (Gorku) pilskalns — Kaunatas pagasts, Gorkos, nr. 2005.
Vecslobodas pilskalns un senkapi (Kara kapi) — Kaunatas pagasts, Vecslobodā, nr. 2009.
Leimanišķu pilskalns (Barsu alas) — Maltas pagasts, Leimanišķos, nr. 2031.
Leimanišķu Baterijas kalns — Maltas pagasts, Leimanišķos, nr. 2033.
Lopatišķu Karņecka kalns — Maltas pagasts, Lopatišķos, nr. 2034.
Bondaru pilskalns ar apmetni — Mākoņkalna pagasts, Bondaros, nr. 2014.
Smaganu pilskalns — Mākoņkalna pagasts, Bondaros (Martušovkā), nr. 2015.
Milkas pilskalns — Mākoņkalna pagasts, Milkā starp Viraudas un Salāju ezeriem, nr. 2022.
Balbītes pilskalns — Mākoņkalna pagasts, Rāznas ezera salā, nr. 2023.
Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils — Mākoņkalna pagasts, starp Ļipuškiem un Vēveriem, nr. 2024.
Zeļenopoles Karātavu kalns — Mākoņkalna pagasts, Zeļenopolē, Rāznas ezera dienvidu krastā, nr. 2029.
Ideņu pilskalns un senkapi (Kara kapi) — Nagļu pagasts, Ideņos, nr. 2037.
Pilskalnes Spriņģu pilskalns — Ozolmuižas pagasts, Pilskalnē, nr. 2042.
Pušas pilskalns I — Pušas pagasts, Pušā, nr. 2048.
Pušas pilskalns II — Pušas pagasts, Pušā, nr. 2049.
Pleskavas pilskalns — Rikavas pagasts, starp Pilskalni un Pleskavu (Pļuskavu), nr. 2054.
Lošu pilskalns — Silmalas pagasts, Lošos, nr. 2056.
Gribuļu pilskalns — Verēmu pagasts, Gribuļos, nr. 2060.
Piziču pilskalna apmetne — Viļānu pagasts, Pizičos, nr. 2067.

Skatīt arī

Atsauces

↑ «Latgales novads | Latvijas pilskalni». www.latvijas-pilskalni.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-02-01.
↑ Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.
↑ Novgorodas pirmā hronika Arhivēts 2009. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.: Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, Лотыголу мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»
↑ Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. Rīga: Pieminekļu Valde, 1928.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 347.—32 349. sleja. Rīga: 1937.—1938.
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)

Ārējās saites

[1] «Latgales novads | Latvijas pilskalni». www.latvijas-pilskalni.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-02-01.

[2] Līguma tekstā: Jersikas pilsētu ar piederīgo novadu un labumiem kā lēni ar trim karogiem.

[3] Novgorodas pirmā hronika Arhivēts 2009. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.: Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, Лотыголу мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»

[4] Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. Rīga: Pieminekļu Valde, 1928.

[5] Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 347.—32 349. sleja. Rīga: 1937.—1938.

[6] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)

[7] LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]