Popes pilskalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 2538

Popes pilskalns atrodas Ventspils novada Popes pagastā rietumu virzienā no Popes muižas esošā zemesragā. Pilskalns izveidots uzbedot no dabas neaizsargato pusi. Uzbedums, kurš atrodas plakuma austrummalā ir 3 m augsts un laikus izbeidzas dienvidos atstādams ērtu ieejas vietu. Pilskalnam vājš mītņu slānis, kā visiem citiem līdzīgos apstākļos esošiem Kurzemes pilskalniem.

Popes pilskalns
Pilskalna 3D modelis
Popes pilskalns (Latvija)
Popes pilskalns
Popes pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Popes pagasts, Ventspils novads, Latvija
Koordinātas 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°E / 57.406889; 21.846750Koordinātas: 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°E / 57.406889; 21.846750
Oficiālais nosaukums: Popes pilskalns
Aizsardzības numurs 2538
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

1869. gadā šo pilskalnu apmeklēja mācītājs Augusts fon Raizons, kurš to aprakstīja Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēžu ziņojumos. Viņš domāja, ka pilskalna rietrumpusē esošās 2 "astes" esot mākslīgi radītas. Tomēr 1877. gadā pilskalnu apskatīja Jūliuss Johans Dērings, kurš atzina, ka "astes" esot gluži dabīgas kalnmalas, jo izņemot uzbedumu, ar kuru norobežots pilskalns austrumos, visas pārējās kalnmalas atstātas nepārveidotas.

Dērings aprakstīja arī veco liepu, kas augusi pašā plakuma vidū un aku, kura skaidri vēl bijusi redzama, kaut gan aizbērta ar ķieģeļu gružiem.

Par šo aku apkārtējie iedzīvotāji stāstījuši sekošo: Pilskalna vidū senāk caurums bijis. Kad tur svieduši iekšā akmeni, tad pagājis labs laiciņš, kamēr noskanējis. Muižas kalps Vilistris pirms 50 gadiem esot iesējis virvē kaķi un ielaidis caurumā, bet kad virvi izvilcis, kaķa vairs neatradis. Muižas mūrnieks Jansons, kas vēlāk pakāries, tas ar kungu rīkojumu pirms 26 gadiem esot caurumu aizmūrējis.

1923. gadā šo vietu apmeklējot, nekādas cauruma pazīmes vairs nebija saskatāmas.

1869. gadā Popes pilskalna apkārtnē esošās arheoloģiski ievērojamās vietas aprakstīja Augusts Bīlenšteins (Mag. XIV., 2. 140).

Pope 1230. gadā minēta Balduīna dokumentā.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.

Ārējās saites

labot šo sadaļu