Miera Kursa
Miera Kursa (latīņu: Vredecuronia, senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm (latīņu: terra), kas 1230. gadā slēdza miera līgumu ar Rīgas krustnešiem. Šo nosaukumu sastop tikai 1252.—1258. gada dokumentos, kad pēc Durbes kaujas (1260.) kurši atkal sacēlās un atteicās no miera līguma ar krustnešiem. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Talsu novads, Tukuma novads un Ventspils novads.
.JPG)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuMiera Kursas iedzīvotāju sastāvs bija neviendabīgs. Tās piekrastes rajonus gar Rīgas jūras līci un Irbes šaurumu apdzīvoja līvi un Sāmsalas ieceļotāji. Tālāk iekšzemē mitinājās viņu sabiedrotie kurši.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuKuršu 1230. gada miera derībā ar Rīgas Māras baznīcas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti teikts, ka šis izlīgums slēgts ar 9 ciemu kuršiem Abavas upes baseinā, Bandavas un Vanemas zemēs: cum Curonibus de locis, quorum hec sunt nomina: Rende, Walegalle, Pidewale, Matecule, Wane, Pure, Ugesse, Candowe, Anses. Alnas Balduīns 1231. gada 17. janvārī savukārt noslēdza līgumu ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas Ventas austrumkrasta ciemiem: pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda, de villis, quarum nomina sunt hec: Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.
1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Miera Kursa tika sadalīta divās daļās aptuveni pa līniju Usmas ezers—Roja. Ziemeļu daļa pienācās Kurzemes bīskapijai, bet dienvidu daļu turpmāk pārvaldīja Livonijas ordenis.
Līgumā minētie Miera Kursas ciemi bīskapa daļā:
- Anse — Ance (Ances pagasts)
- Popen — Pope (Popes pagasts)
- Topen vai Lopen — Topciems (Popes pagasts)
- Vede — Vēde (Popes pagasts)
- Pusen — Puze (Puzes pagasts)
- Darsethen jeb Donsveten (Puzes pagasts)
- Veseden vai Vietseden — Viecīši (Puzes pagasts)
- Amulen — Amele (Puzes pagasts)
- Ugalen — Ugāle (Ugāles pagasts)
- Matre — Māteri (Ugāles pagasts)
- Moden — Modes (Ugāles pagasts)
- Cersangere — Ciesengure jeb Vecmatīši (Ugāles pagasts)
- Arwale — Ārlava (pie Valdemārpils)
Līgumā minētie Miera Kursas ciemi ordeņa daļā:
- Talzen vai Dalsen — Talsi
- Ugen — Iģene vai Uguņciems (Vandzenes pagasts)
- Ladze — Ladza (Lībagu pagasts)
- Walgale — Valgale
- villa Husman — Usma
- Rende vai Rennen — Renda
- Kabilwen — Kabile
- Wane — Vāne
- Mattecul vai Sactekul — Matkule
- Zabele — Sabile
- Pedewale — Pedvāle
- Candow — Kandava
- Anze vai Anses — Ansiņi (Cēres pagasts)
- Pune vai Pure — Pūre
- Tuckemen — Tukums