Miera Kursa (latīņu: Vredecuronia, senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm (latīņu: terra), kas 1230. gadā slēdza miera līgumu ar Rīgas krustnešiem. Šo nosaukumu sastop tikai 1252.—1258. gada dokumentos, kad pēc Durbes kaujas (1260.) kurši atkal sacēlās un atteicās no miera līguma ar krustnešiem. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Talsu novads, Tukuma novads un Ventspils novads.

1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Miera Kursas iedzīvotāju sastāvs bija neviendabīgs. Tās piekrastes rajonus gar Rīgas jūras līci un Irbes šaurumu apdzīvoja līvi un Sāmsalas ieceļotāji. Tālāk iekšzemē mitinājās viņu sabiedrotie kurši.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Kuršu 1230. gada miera derībā ar Rīgas Māras baznīcas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti teikts, ka šis izlīgums slēgts ar 9 ciemu kuršiem Abavas upes baseinā, Bandavas un Vanemas zemēs: cum Curonibus de locis, quorum hec sunt nomina: Rende, Walegalle, Pidewale, Matecule, Wane, Pure, Ugesse, Candowe, Anses. Alnas Balduīns 1231. gada 17. janvārī savukārt noslēdza līgumu ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas Ventas austrumkrasta ciemiem: pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda, de villis, quarum nomina sunt hec: Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Miera Kursa tika sadalīta divās daļās aptuveni pa līniju Usmas ezersRoja. Ziemeļu daļa pienācās Kurzemes bīskapijai, bet dienvidu daļu turpmāk pārvaldīja Livonijas ordenis.

Līgumā minētie Miera Kursas ciemi bīskapa daļā:

Līgumā minētie Miera Kursas ciemi ordeņa daļā:

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu