Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha, vācu: Warchdach, Warrach) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.
| Vārtājas pilskalns | |
|---|---|
  Vārtājas pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Gaviezes pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°29′23″N 21°22′55″E / 56.48967°N 21.38193°EKoordinātas: 56°29′23″N 21°22′55″E / 56.48967°N 21.38193°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Oficiālais nosaukums: Vārtājas pilskalns ar senpilsētu | |
| Aizsardzības numurs | 1331 |
| Vērtības grupa | vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1331 "Vārtājas pilskalns ar senpilsētu".
Raksturojums
labot šo sadaļuPilskalns atrodams starp "Kalneniekiem" (300 m uz dienvidiem no mājām) un "Znotēniem" (400 m uz austrumiem no mājām) Vārtājas senlejas labajā krastā. Ernests Brastiņš 1923. gadā rakstīja, ka Vārtājas pilskalnam ir 0,5 ha liels plakums un tas ierīkots zemesragā, ko norobežo divi grāvji un vaļņi.[1] Pētera Stepiņa 1964. gadā Vārtājas senpilsētā izdarītie izrakumi liecināja par apdzīvotību 5.—13. gadsimtā.
Vēsture
labot šo sadaļuVārtājas pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. 1257. gadā Livonijas ordenis Vārtājas (Wartha) pilī izvietoja savu garnizonu Kurzemes-Prūsijas kara ceļa aizsardzībai pret žemaišiem. Vārtājas pils Atskaņu hronikā minēta sakarā ar 1259. gada otrās puses notikumiem, kad pils priekšā tika izveidota ordeņa karaspēka kara nometne. Naktī mestrs sadalīja karaspēku divās daļās, no kuriem vieniem bija jāsargā apmetne, bet otriem jāiet izlūkos. Lietuviešu izlūki savukārt pētīja ordeņa karaspēka atstātās pēdas un ziņoja savam ķēniņam, ka no Daugavas krastiem ieradies liels karaspēks. Lietuvieši savā apspriedē nolēma bez kaujas atkāpties un nakts tumsā kļuva nesasniedzami iespējamai vajāšanai. Ordeņa brāļi deva padomu mestram pastiprināt Kurzemes pilīs ordeņa garnizonus un doties atpakaļ uz Rīgu.
Atskaņu hronikā vēstīts par 8 brāļu - bruņinieku sagūstīšanu Vārtājā. Arī Vartbergas Hermaņa hronikā par Durbes kauju ir ziņas par 8 ordeņa brāļu bruņinieku nāvi Vārtājas pilī. Pēc Durbes kaujas notikušās kuršu sacelšanās laikā ordeņa karaspēks atriebes karagājienā Vārtājas pili nodedzīnāja un tā vairs vēlāk netika atjaunota.
Foto galerija
labot šo sadaļu-
Vārtājas pilskalna 3D modelis -
Vārtājas pilskalna modelis Liepājas muzejā -
Vārtājas pilskalna informatīvā stenda un karoga autore Elīna Medne
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923.