Rumbas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastiem, kā arī Ventspils novada Ugāles, Usmas un Zlēku pagastiem.

Rumbas pagasts
Rumbas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Mežvalde
Kopējā platība:[1] 226,2 km2
 • Sauszeme: 220,8 km2
 • Ūdens: 5,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 396
Blīvums (2024): 6,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.rumbaspagasts.lv
Rumbas pagasts Vikikrātuvē

Atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Abavas ieleja atrodas Ugāles līdzenumā. Pagasta dienvidaustrumu gals atrodas Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumā. Pagasta dienvidaustrumos atrodas augstākais punkts — 58,6 m vjl.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes:

Ezeri un ūdenskrātuves: Lielākās ūdenstilpes pagastā ir Griķu dīķi un Jaunie dīķi.

Purvi: Skudru tīrelis, Tīrelis jeb Ābolezera purvs (180 ha)

Mūsdienu Rumbas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ēķupes muiža (Gut Eckhof), Griķu muiža (Gut Gricken), Kalna muiža (Gut Amt-Goldingen, Kalnmuiža), Krēslas muiža (Gut Kreslen), Maņģenes muiža (Gut Mangen), Mundikas muiža (Gut Mundicken), Piņķu muiža (Gut Pinkaten), Veldzes pusmuiža (Gut Welsen).

1920. gada zemes reformas gaitā Kuldīgas pagasta Kalnamuižu ar Veldzes pusmuižu sadalīja 54 vienībās 488 ha kopplatībā (muižas centrā ierīkoja nespējnieku patversmi), Kuldīgas latviešu un vācu mācītāja muižas sadalīja 23 vienībās 448 ha kopplatībā, Tīgas muižu (Tigwen) ar Abavas pusmuižu sadalīja 19 vienībās 316 ha kopplatībā, Sprinču muižu (Erbprinzenhof) 24 vienībās 405 ha kopplatībā, Ēķupes muižu (Eckhof) 33 vienībās 447 ha kopplatībā, Kaltiķu pusmuižu (Kalticken) 14 vienībās 231 ha kopplatībā, Vagas (Wagenhof) pusmuižu 8 vienībās 130 ha kopplatībā. Kuldīgas meža novadu ar Meža muižu (Forstei zu Goldingen) sadalīja 90 vienībās 902 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagasta platība bija 240 km² un tajā dzīvoja 2732 iedzīvotāji.[5]

1945. gadā pagastā izveidoja Abavas, Griķu, Kuldīgas un Rumbas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Rumbas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Griķu ciemu, 1958. gadā — Abavas ciema kolhoza «Abava» teritoriju, 1977. gadā — veikta teritoriju apmaiņa ar Rendas ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rumbas ciemu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 600—    
19591 763−32.2%
19691 608−8.8%
GadsIedz.±%
19791 483−7.8%
19891 534+3.4%
20001 670+8.9%
GadsIedz.±%
20111 486−11.0%
20211 385−6.8%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Mežvalde (pagasta centrs), Venta, Novadnieki, Ēdas, Kalnmuiža, Lejas, Rumbenieki, Ķīkciems, Dragūnciems, Veldze.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 835. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP